Viltuspalmu dzimta
| Viltuspalmu dzimta Cyclanthaceae (Poit. ex A.Rich.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Pandānu rinda (Pandanales) |
| Dzimta | Viltuspalmu dzimta (Cyclanthaceae) |
 Viltuspalmu dzimta Vikikrātuvē | |
Viltuspalmu dzimta (Cyclanthaceae) ir viena no pandānu rindas dzimtām, kurā apvienotas apmēram 230 daudzgadīgu lakstaugu sugas, kas iedalītas 12 ģintīs.[1][2]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daudzgadīgi lakstaugi uz zemes, kāpelētājaugi un epifīti. Pavirši aplūkoti, pēc lapojuma nedaudz atgādina palmas.
Lapas vairumam ģinšu 40—150 cm garas, dakšaini divšķeltas ar smailām plūksnām un kāta garumu no vienas līdz divām trešdaļām no lapas kopējā garuma, arī veselas (Ludovia) vai plaukstveidīgi dalītas četrās plūksnās (Carludovica). Uz stublāja novietotas pamīšus vai spirāliski.
Ziedi cilindriskās vai ieapaļās vālītēs, kuras pie pamata skauj 2—8 zaļas, baltas, dzeltenas vai sarkanas seglapas. Putekšņlapas 10—20 (dažām sugām līdz 150).
Auglis — sulīga vai pasausa oga. Apputeksnē kukaiņi.[2]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sastopamas tropu joslā Centrālamerikā, iekļaujot Karību jūras dienvidu daļas salas, un Dienvidamerikā. Amazones baseina centrālajā daļā regulāri sastopamas 10—12 viltuspalmu sugas. Dzimtas daudzveidības centrs ir apgabals no Panamas līdz Venecuēlai.[2]
Veģetācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aug tropu ēnainu lietus mežu un mākoņu mežu zemsedzē, uz koku stumbriem no jūras līmeņa līdz 2,5—3 km v.j.l. Andu austrumu nogāzēs. Dažas sugas ir tipiski epifīti. Vairākas sugas, kā dakšainā viltuspalma, veido lielas audzes un dažviet ir ekosistēmas dominanti zemsedzē vai kāpelējot augšup pa koku stumbriem.
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimtā ietilpst 12 ģintis:[3]
- Asplundia Harling, 1954
- Carludovica Ruiz & Pavón, 1794
- Chorigyne R.Erikss., 1989
- Cyclanthus Richard, 1824 — dakšainās viltuspalmas;
- Dianthoveus Hammel & G.J.Wilder, 1989
- Dicranopygium Harling, 1954
- Evodianthus Öersted, 1857
- Ludovia Brogniart, 1861
- Schultesiophytum Harling, 1958
- Sphaeradenia Harling, 1954
- Stelestylis Drude, 1881
- Thoracocarpus Harling, 1958
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «The Plant List. A working list of all plant species: Cyclanthaceae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. septembrī. Skatīts: 2016. gada 13. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 The Orders and Families of Monocots: Cyclanthaceae[novecojusi saite]
- ↑ «Systematics of the Cyclanthaceae, especially Sphaeradenia and Chorigyne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 13. jūnijā.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Zvaigzne. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0