Kurzemes sacelšanās

Vikipēdijas lapa

Kurzemes sacelšanās (poļu: Powstanie kurlandzkie, krievu: Курляндское восстание) bija karadarbība Kurzemes hercogistes teritorijā no 1794. gada 25. jūnija līdz 1794. gada 12. augustam starp Krievijas impērijas un Žečpospolitas karaspēku Koscjuško sacelšanās ietvaros.

1794. gada 8. jūnijā pie Kurzemes hercogistes robežas atradās Lietuvas lielkņazistes divīzija horunžija Tomaša Vavžecka vadībā. 25. jūnijā nemiernieku vienība (apmēram 1500 karavīru un 2 lielgabali) Telšu ģenerālmajora A. Voitkeviča vadībā bez kaujas ieņēma Liepāju, atbruņojot nelielo kurzemnieku garnizonu. Šis manevrs pārrāva zemesceļu starp Krieviju un Prūsiju.

28. jūnijā tika svinīgi deklarēts Kurzemes hercogistes sacelšanās akts. Par hercogistes ģenerālmajoru tika ievēlēts Heinrihs Mirbahs, kurš sāka vietējo kaujas vienību viedošanu. Tika deklarēta vispārēja brīvība un vienlīdzība, tāpēc nemierniekiem sāka piebiedroties vietējie pilsētnieki un zemnieki. Kurzemes bruņniecība saglabāja naidīgu attieksmi pret nemierniekiem.

Krievijas valdība sūtīja karaspēku sacelšanās apspiešanai. Kņazs Sergejs Goļicins no Bauskas uz Liepāju izsūtīja karaspēka vienību (1100 karavīru un 8 lielgabali) apakšpulveža F. Kozlainova vadībā. Krievu vienībai piebiedrojās Kurzemes hercogistes vienība (200 karavīri, 2 lielgabali). Tuvojoties krievu karaspēkam, nemiernieki naktī uz 11. jūliju atkāpās no Liepājas uz Durbi. 12. jūlijā Kozlainovs ieņēma Liepāju un uzlika tai kontribūciju.

24. - 25. jūlijā Liepājas pievārtē notika sadurmes, kurā lietuviešu vienības Kauņas ģenerālmajora Ignacija Prozora vadībā radīja krieviem būtiskus zaudējumus. Tika smagi ievainots apakšpulkvedis F. Kozlainovs. Augusta sākumā Durbē ieradās T. Vavžecka divīzija (apmēram 3000 karavīru). 8. augustā lietuvieši pēc īsas kaujas ieņēma Liepāju. Pēc krievu atkāpšanās lietuvieši ieņēma Kurzemi līdz pat Ventas upei. Vavžecka vienības ieņēma Alsungu un Ventspili.

Kad 12. augustā Krievijas karaspēks ieņēma Viļņu, Vavžeckis atvilka lietuviešu karaspēku no Kurzemes.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mała Encyklopedia Wojskowa, Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, Warszawa 1967, Wydanie I, Tom II.