Džeza deja
Džeza deja ir performatīvas dejas tips un stils, kas attīstījās vienlaicīgi ar džeza mūzika, ap 1900. gadiem, Ņūorleānā.[1] Stilu un kustības džeza dejai ASV ienesa afrikāņu dejotās dejas.[2][3] Pirmsākumos par džeza deju uzskatīja jebkuru deju, kas tika dejota džeza pavadījumā, tai skaitā stepu un džiterbagu.
Laika gaitā šis deju stils izkristalizējās konkrētā un noteiktā stilā, no ielu dejas pārtopot par profesionāli izpildītu, teatrālu deju.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jēdziens "džeza deja" sākotnēji tika lietots, lai raksturotu dejas, kas tika dejotas pie tai laikā jaunās džeza mūzikas, bet patiesās šīs dejas saknes meklējamas uz Ameriku aizvesto afrikāņu vergu dejās. Šo terminu piedēvēja arī stepam un džiterbagam. Viena no šīs dejas raksturīgām iezīmēm bija "improvizācija brīvas sarunas stilā".[4] Sākot ar 1930. gadiem un vēlāk turpinoties 1960. gados, džeza deja no ielu dejas attīstijās par teatrālu mākslu.[5][6] Šajā laika posmā citu stilu horeogrāfi sāka eksperimentēt ar šo stilu, kā dēļ laika gaitā džeza dejā iekļāva elementus no baleta un modernās dejas, kas līdz ar to arī pieprasīja augstas klases dejotājus.
Dejas elementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viens no pamatelementiem džeza dejā ir "izolācija", ko savā horeogrāfijā pirmā iekļāva Ketrīna Dunhama. Džeza deju raksturo arī atrašanās tuvāk zemei (ietupienā) un enerģiskums dejas laikā. Taču džeza dejā var iekļaut daudz variāciju, kā rezultātā arī džeza deja iedalās daudzos apakšžanros. Viens no piemēriem ir Boba Fossa dejošana ar līku muguru.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Bārns, Klīvs (08.2000). "Who's Jazzy Now?". Dance Magazine: 90.lpp
- ↑ Borads, Gajnors. "You'll Be Amazed to Know the Long and Varied History of Jazz Dance". Buzzle.
- ↑ Bārns, Klīvs. "Attitudes." Dance Magazine. 08.2004.: 98.
- ↑ Kārters, Kērtis. "Improvisation in Dance." The Journal of Aesthetics and Art Criticism 58, nr. 2, 181-90. jstor.org.
- ↑ Boross, Bobs (08.1999). "All That's Jazz.". Dance Magazine: 54.lpp
- ↑ Hajesa, Hanna. "Educators Make a Case for Keeping the History Alive in the Studio." Deju skolotājs. 09.2009: 58.
- ↑ Vaita, Ariela. "Jazz Movers and Shakers." Dance Spirit. 09.2008.: 101.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar kultūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |