Itālijas fašistu celtās pilsētas

Vikipēdijas lapa

Itālijas fašistu celtās pilsētas attiecas uz lauku pilsētiņu un pilsētciematu celtniecības programmu Itālijas karalistē un Itālijas koloniālajā impērijā, kas tika īstenota fašistiskās Itālijas laikā. Lai arī arhitektūras uzsvari gadu laikā nedaudz mainījās, jaunās pilsētiņas tika celtas vienkāršajā, fašismam raksturīgajā modernā racionālisma un neoklasicisma stilu sajaukumā, izmantojot līdzīgus plānošanas principus. Centrā atrodas fašistu partijas nams, municipalitāte un baznīca. Ēkām ir tikai daži stāvi, bet vertikālos akcentus iezīmē centrālo ēku torņi.

Latīnas provincē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no fašisma redzamākajiem panākumiem bija Pontinas purvu nosusināšana un jaunu agropilsētiņu celtniecība mūsdienu Latīnas provincē. Lauksaimniecības centru veidošana turpināja iepriekš iesāktās "Kaujas par kviešiem" uzsvaru uz lauksaimniecības attīstību.[1] 1932. gadā uzsāka Pontinas purvu nosusināšanas kampaņu, grāvju rakšanā un jaunu pilsētiņu celšanā iesaistot vismaz 50 000 strādnieku. Iepriekš gandrīz neapdzīvotajos un malārijas odu pilnajos purvos nodibinātas Litorija (tagad Latīna,1932), Pontīnija (1933), Sabaudija (1934), Aprīlija (1937), Pomēzija (1939). Pilsētiņas plānotas ne vairāk kā 3000 iedzīvotāju vajadzībām. Jauno pilsētiņu celtniecība arī kalpo kā piemērs nākotnē plānotajam un daļēji īstenotajam itāļu kolonistu vilnim uz Itālijas kolonijām Āfrikā, kur tie apmestos līdzīgi jaunbūvētās pilsētiņās.[1]

Citur Itālijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fašisma gados jaunu pilsētiņu celšana notika visā Itālijā un tās kolonijās. Sardīnijā 1928. gadā tika nodibināta Musolīnija (tagad Arboreja) un 1938. gadā atklāta ogļraču pilsētiņa Karbonija. Kara aviācijas vajadzībām 1937. gadā atklāta Guidonija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]