Tiglīnskābe
| Tiglīnskābe | |
|---|---|
 Tiglīnskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C5H8O2 |
| Molmasa | 100,116 g/mol |
| Blīvums | 872 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 64 °C |
| Viršanas temperatūra | 198,5 °C |
Tiglīnskābe (trans-2-metil-2-butēnskābe, cevadīnskābe, sabadilīnskābe, α-metilkrotonskābe, trans-α,β-dimetilakrilskābe, СН3−CH=С(СН3)–СООН) pieder pie nepiesātinātajām trans karbonskābēm. Tiglīnskābe ir bezkrāsaini kristāli ar saldenu, pikantu aromātu. Tiglīnskābei ir cis struktūrizomērs - angelikskābe. Tiglīnskābei ir kairinoša iedarbība uz ādu, acīm un elpošanas ceļiem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1819. gadā Peletjē (Pelletier) un Kavento(Caventou) no Meksikas auga Schoenocaulon officinalis (sabadillas) sēklām ieguva nezināmu gaistošu kristālisku skābi, ko nosauca par sabadilīnskābi. 1865. gadā Franklands(Frankland) un Dupa (Duppa) aprakstīja metilkrotonskābi, kas izrādījās identiska sabadilīnskābei. 1870. gadā Geiters (Geuther) un Frolihs (Fröhlich) ieguva šādu pašu skābi no krotoneļļas un nosauca pēc to saturošā Indijas auga Croton tiglicum sugas nosaukuma (no šī paša auga ģints cēlies krotonskābes nosaukums).
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodama krotoneļļā, kā arī dažu vaboļu aizsargsekrētā.
| ||||||||
