Grigorijs Zinovjevs (krievu: Григорий Евсеевич Зиновьев; dzimis 1883. gada 23. septembrī kā Hiršs Apfelbaums (Гирш Апфельбаум), pēc citām ziņām Ovsejs-Geršons Radomisļskis (Овсей-Гершон Радомысльский), miris 1936. gada 25. augustā) bija Ukrainasebreju izcelsmes padomju politiķis.
1901. gadā iestājās KSDSP. 1902. gadā iepazinās ar Ļeņinu un kļuva par viņa līdzgaitnieku. 1907. gadā kļuva par partijas CK locekli. Dzīvodams emigrācijā Francijā, no 1909. līdz 1917. gadam kļuva par Ļeņina tuvu līdzgaitnieku. Atgriezās no emigrācijas kopā ar Ļeņinu 1917. gada aprīlī.
Partijas iekšienē kopā ar Kameņevu balsoja pret sacelšanos pret Krievijas Pagaidu valdību. Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par Petrogradas partijas organizācijas līderi un vienu no Kominternes vadītājiem. Kad 1922. gadā Ļeņins vairs nespēja pildīt partijas līdera lomu, kopā ar Staļinu un Kameņevu izveidoja triumvirātu pret ietekmīgo Trocki.
Vēlāk kopā ar Trocki un Kameņevu nostājās opozīcijā Staļinam, tomēr tika atbīdīts no varas. 1936. gadā kopā ar Kameņevu tiesāts paraugprāvā - Pirmajā Maskavas procesā un sodīts ar nāvi.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grigorijs Zinovjevs.
.svg){kind=small}