Minjē lode

Vikipēdijas lapa
Minjē lodes kaujas laukā samērā aktīvi tika izmantotas 19. gadsimta 50. un 60. gados, kur tām bija salīdzinoši postošs efekts uz cilvēka ķermeni.

Minjē lode (franču: balle Minié; angļu: Minié ball) ir cilindriska lode ar smailu galu un konisku iedobumu aizmugurējā daļā. Tās samērā aktīvi tika izmantotas 19. gadsimta 50. un 60. gados vītņstobru šauteņu arsenālā.[1][2]

Minjē lode tika izgudrota 1848. gadā, kad Francijas armijas kapteinis Klods Etjēns Minjē (Claude-Étienne Minié) veica konstruktīvus uzlabojumus vītņstobru šauteņu pielādēšanas mehānismā. Minjē radītās lodes bija izgatavotas no mīksta svina un izmēru ziņā bija nedaudz mazākas par pašu šautenes stobra diametru, kas tādējādi samērā viegli ļāva tās atkārtoti pielādēt no jauna. Bez tam lodes bija aprīkotas ar sānu gropēm, līdz ar to šāviena brīdī pulvera gāzu spiediena ietekmē lodes diametrs nedaudz palielinājās un cieši piekļāvās stobra vītnēm, kas tādējādi ļāva tās izšaut rotējošā un stabilā trajektorijā gandrīz trīs reizes tālāk, nekā no parastajām musketēm izšautās lodes.[1][3]

Minjē lodes aktīvi tika izmantotas Krimas kara (1853.–1856.) un Amerikas pilsoņu kara (1861.–1865.) laikā.[2]

Rezultāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minjē lodes, kas tika izšautas no attiecīgajām vītņstobru šautenēm, bija spējīgas sasniegt savu mērķi līdz pat 230 metru (250 jardu) attālumā,[4] kas nozīmēja, ka to atstātās sekas kaujas laukā bija ārkārtīgi postošas. Krimas kara laikā britu karavīri tās ļoti lielā apmērā pielietoja pret krievu armiju, kas tajā laikā vēl joprojām lielākoties bija apbruņota ar gludstobra musketēm, kuru izšauto ložu distance ne tuvu nestāvēja līdzās Minjē lodes lidojuma attālumam.[4][5] Tā kā Minjē lodes tika izšautas ar lielāku ātrumu, tās parasti ķermenī ietriecās ar daudz lielāku spēku nekā no musketēm izšautās lodes, līdz ar to ārsti bija samērā šokēti, redzot ievainojumus, kurus aiz sevis bija atstājusi Minjē lode.[2]

Rezultāts, [kuru aiz sevis atstāj Minjē lode], ir prātam neaptverams. [..] Ievainojums parasti ir četras līdz astoņas reizes lielāks par pašu lodes diametru, kur plēstās brūces apjoms parasti aiz sevis izraisa gangrēnas pazīmes.

Viljama Toda Helmuta piezīme par Minjē lodes izraisītajiem ievainojumiem grāmatā A System of Surgery, 1870. gadi.[6]

Vēl lielākā un postošākā apmērā Minjē lodes tika pielietotas Amerikas pilsoņu kara laikā. Tiek lēsts, ka no aptuveni 620 000 bojāgājušo karavīru 90% mira no Minjē ložu ievainojumu atstātajām sekām.[5][7] Minjē lodes izraisītie ievainojumi bija apjomīgi tādēļ, ka lodei ietriecoties ķermenī, tā parasti bija ne tikai spējīga sašķaidīt kaulus, bet arī pārplēst un izārdīt audus (no gludstobra ieroča izšauta lode parasti salauž kaulus un iziet cauri mīkstajiem audiem, tos īpaši neizārdot).[3] Šī iemesla dēļ Minjē lodes radītā brūce parasti bija četras līdz astoņas reizes lielāka nekā pašas lodes diametrs, kas līdz ar to bieži vien noveda pie gangrēnas izraisīšanās un attiecīgi ievainotās ķermeņa daļas amputācijas.[6] Diemžēl liela daļa no karavīriem, kuriem Amerikas pilsoņu kara laikā tika veikta amputācija, gala rezultātā nomira no infekcijām, jo tajā laikā ārstiem vēl bija samērā vājas zināšanas par baktērijām, kas nonāca brūcēs Minjē ložu radīto ievainojumu rezultātā.[6]

Minjē lodes izraisītās sekas lika ārstiem 1870. gados panākt starptautiskās sabiedrības informēšanu par tās pārlieku lielo postošo efektu uz cilvēka ķermeni. 1899. gadā Hāgas konvencija ar likumu aizliedza kaujas laukā izmantot no mīksta svina darinātas lodes (to skaitā arī Minjē lodes).[3][8]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ādolfs, G. "19. gadsimts — militāri tehniskā revolūcija". PDF. Tēvijas sargs, Nr. 1., 2007. 28.-29. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 M. M. Manring, Alan Hawk, Jason H. Calhoun, Romney C. Andersen. "Treatment of War Wounds: A Historical Review". Clinical Orthopaedics and Related Research. 467 (8): pp. 2168–2191.
  3. 3,0 3,1 3,2 Allan W. Howey. «Minie Ball». historynet.com. Skatīts: 2017. gada 6. maijs.
  4. 4,0 4,1 John F. Guilmartin, Jac Weller, Edward C. Ezell. «Small arm». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2018. gada 24. februāris.
  5. 5,0 5,1 «Minié ball». history.com. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.
  6. 6,0 6,1 6,2 Robert McNamara. «Why Amputations Became Common In the Civil War». thoughtco.com, 2017. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.
  7. Daphne L. Frick. «Soldiers With Empty Sleeves: The Minie Ball and the Civil War Medicine», 1993. 46. lpp.[novecojusi saite]
  8. «The Minie Ball». borepatch.blogspot.com. 2010. gada 22. janvāris. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]