Feniletiķskābe

Vikipēdijas lapa
Feniletiķskābe

Feniletiķskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C8H8O2
Molmasa 136,15 g/mol
Blīvums 1081 kg/m3
Kušanas temperatūra 76 - 79 °C
Viršanas temperatūra 265 °C (sublimējas)

Feniletiķskābe (alfa-toluilskābe, C6H5CH2COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm ar karboksilgrupu sānķēdē. Feniletiķskābe ir balta, kristāliska viela ar nepatīkamu aromātu, kas mazās koncentrācijās atgādina medus smaržu.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodama augos kā vājas iedarbības augšanas hormons.

Feniletiķskābe, kas veidojas dzīvnieku organismā, savienojas ar glicīnu, rodoties fenacetūrskābei C6H5CH2CONHCH2COOH. Šādā veidā feniletiķskābe tiek izvadīta no organisma.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvienkāršāk feniletiķskābi iegūt no benzilhlorīda, pārvēršot to par benzilcianīdu, ko pēc tam pārziepo:

C6H5CH2Cl → C6H5CH2CN → C6H5CH2COOH

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Feniletiķskābe ir nedaudz vājāka skābe par benzoskābi. Feniletiķskābes metilēngrupai piemīt augsta reaģētspēja, šo īpašību izmanto organiskajā sintēzē citu savienojumu iegūšanai.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Feniletiķskābi un tās esterus lieto kā smaržvielas, ko pievieno vaskam.