Interdentāls līdzskanis
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Interdentāli līdzskaņi tiek izrunāti novietojot mēles lokano galu pret augšējiem priekšzobiem. Dentālie līdzskaņi, turpretī, tiek izrunāti mēles galu novietojiet starp augšējiem un apakšējiem priekšzobiem. Tādējādi interdentālos līdzskaņus var artikulēt gan ar augšējiem, gan apakšējiem priekšzobiem, bet dentālie tiek artikulēti ar mēles lokano daļu pret augšējo priekšzobu aizmuguri.[1]
Attēlošana IPA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā interdentālos līdzskaņus attēlo ar augšējo un apakšējo dentālās artikulācijas diakritiskajām zīmēm vienlaicīgi, ja nepieciešama precīza transkripcija, kā piemēram [n̪͆], bet visbiežāk tos attēlo kā izvirzītus alveolārus līdzskaņus: [n̟].
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Interdentālie līdzskaņi ir reti sastopami. Parasti dentālu vai alveolāru līdzskaņu interdentāla izruna sastopama kā savdabība vai koartikulācijas blakusefekts. Visbiežāk sastopamie interdentālie līdzskaņi ir nesvelpeniskie berzeņi (svelpeņi var būt dentāli, bet nekad interdentāli). Cik zināms, nevienā valodā interdentālie līdzskaņi nekontrastē ar dentālajiem.
Balsīgi un nebalsīgi interdentāli berzeņi [ð̟, θ̟] sastopami amerikāņu angļu valodā kā sākumskaņas tādos vārdos, kā then un thin. Britu angļu valodā šie līdzskaņi visdrīzāk būs dentāli [ð, θ].
Interdentāls [l̟] sastopams dažās itāļu valodas variācijās, kā arī angļu valodā.
Lielākajā daļā Austrālijas aborigēnu valodu ir "dentālie" līdzskaņi, kurus raksta th, nh un dažās valodās lh. Tie vienmēr ir lamināli, bet var tikt izrunāti vienā no trijiem atšķirīgiem veidiem atkarībā no valodas, runātāja un no tā, cik uzmanīgi runātājs izrunā skaņu. Šīs skaņas var būt:
- Interdentālas ar starp zobiem redzamu mēles galiņu,
- Interdentālas ar mēles galiņu pret apakšzobiem un starp zobiem redzamu mēles priekšējās daļas virspusi,
- Dentialveolāras ar mēles galiņu un priekšējo daļu piespiestiem pie augšzobu aimugures un alveolas, kā franču valodas t, d, n, l.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)