WPA

Vikipēdijas lapa

Wi-Fi Protected Access (WPA) un Wi-Fi Protected Access II (WPA2) ir drošības protokoli un drošības sertifikācijas programmas, ko izstrādājusi Wi-Fi Alliance kompānija, lai nodrošinātu bezvadu datortīklu drošību. Šie protokoli tika radīti, lai novērstu iepriekšējā protokola, WEP (Wired Equivalent Privacy) atklātos trūkumus.

WPA protokols pielieto lielāko daļu IEEE 802.11i standartu. Ar WPA tika ieviests jauna veida šifrēšana Temporal Key Integrity Protokols (TKIP), kas nebija WEP protokolā. TKIP šifrēšana nomainīja WEP 40-bit un 128-bitu šifrēšanas atslēgu, ko vajadzēja manuāli ievadīt no bezvadu piekļuves punkta un ierīces. TKIP ir 128-bit per-packet atslēga, kas nozīmē, ka tā dinamiski ģenerē jaunu atslēgu katrai paketei, un tādējādi novēršot sadursmes.

WPA protokolā ir integritātes pārbaude, kas ir paredzēta, lai uzbrucējs nevarētu iegūt, mainīt un / vai pārsūtīt paketes. Tā aizstāj cikliskās redundances pārbaudi (CRC), kas tika izmantota un īstenota WEP standartā. CRC galvenais trūkums bija tāds, ka tai nebija pietiekami spēcīga datu integritātes drošība darbā ar paketēm.

WPA terminoloģiju pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir pieejamas dažādas WPA versijas un aizsardzības mehānismi.

Versijas:

  • WPA — sākotnējā WPA versija; sniedz lielāku drošību, salīdzinot ar veco WEP protokolu; parasti izmanto TKIP šifrēšanas protokolu;
  • WPA2 (IEEE 802.11i-2004) — WPA mantinieks, kas aizstāja TKIP šifrēšanas protokolu ar CCMP, lai nodrošinātu papildu drošību; obligāts kopš 2006. gada Wi-Fi sertificētām ierīcēm.

Mērķa lietotāji:

  • WPA-Personal (WPA-PSK) — paredzēts mājas un mazo biroju tīkliem, un nav nepieciešama servera autentifikācija; katra bezvadu tīkla ierīce autentificējas ar piekļuves punktu, izmantojot to 256-bitu atslēgu;
  • WPA-Enterprise (WPA-802.1X, dažreiz saukts vienkārši par WPA) — paredzēts uzņēmumu tīkliem, un prasa autentifikācijas serveri ar RADIUS protokolu; tas prasa daudz sarežģītāku uzstādi, bet sniedz papildu drošību (piemēram, aizsardzība pret vārdnīcu uzbrukumiem); paplašināto autentifikācijas protokolu (EAP) izmanto autentifikācijai, kas nāk dažādos veidos (piemēram, EAP-TLS, EAP-TTLS, EAP-SIM).

WPA-Personal un WPA-Enterprise abi ir piemērojami WPA un WPA2.

Šifrēšanas protokols:

  • TKIP (Temporal Key Integrity Protocol) — tiek izmantota 128-bit per-packet atslēga, kas nozīmē, ka tā dinamiski ģenerē jaunu atslēgu katrai paketei; tiek lietots WPA protokolā;
  • CCMP — uz AES bāzēts šifrēšanas mehānisms, kas ir stiprāks par TKIP; dažkārt saukts par AES, nevis CCMP; izmanto WPA2 protokolā.

WPA3[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

WPA3[1] ir nākamās paaudzes Wi-Fi drošība, un tā piedāvā vismodernākos drošības protokolus. Balstoties uz plaši izplatītajiem Wi-Fi CERTIFIED WPA2 panākumiem un ieviešanu, WPA3 pievieno jaunas funkcijas, lai vienkāršotu Wi-Fi drošību, nodrošinātu spēcīgāku autentifikāciju, nodrošinātu paaugstinātu kriptogrāfijas spēku ļoti sensitīviem datu tirgiem un uzturētu misijai kritisko tīklu elastību.

WPA3-Personal nodrošina labāku aizsardzību atsevišķiem lietotājiem, nodrošinot stingrāku uz paroli balstītu autentifikāciju, pat ja lietotāji izvēlas paroles, kas neatbilst tipiskajiem sarežģītības ieteikumiem. Šī iespēja ir iespējota, izmantojot vienlaicīgu vienādu autentifikāciju (Simultaneous_Authentication_of_Equals, SAE), kas aizstāj iepriekš koplietoto atslēgu (Pre-shared_key, PSK) WPA2-Personal. Šī tehnoloģija ir izturīga pret bezsaistes vārdnīcu uzbrukumiem, kad iebrucējs mēģina noteikt tīkla paroli, izmēģinot iespējamās paroles bez turpmākas tīkla mijiedarbības.

Ar WPA3 Enterprise uzņēmumiem, valdībām un finanšu iestādēm ir lielāka drošība. WPA3-Enterprise balstās uz WPA2 un nodrošina konsekventu drošības protokolu piemērošanu visā tīklā. WPA3-Enterprise piedāvā arī izvēles režīmu, izmantojot 192 bitu minimālās stiprības drošības protokolus un kriptogrāfijas rīkus, lai labāk aizsargātu sensitīvus datus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Security | Wi-Fi Alliance». www.wi-fi.org. Skatīts: 2021-01-01.