Jehvi

Jehvi Jõhvi
Apriņķa centrs
Jehvi. 2010. gads.
Karogs Ģerbonis
Jehvi Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 59°21′N 27°25′E
Valsts	Igaunija
Apriņkis	Austrumviru apriņķis
Pilsētas tiesības	1938. gads
Platība
• Kopējā	7,62 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	10 852
• blīvums	1 673,2/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.johvi.ee
Jehvi Vikikrātuvē

Jehvi (igauņu: Jõhvi) ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs. Pilsētas tiesības ieguvusi 1938. gadā, bet 1960. gada iekļauta Kohtla-Jerves pilsētas sastāvā. Padomju industrializācijas periodā ziemeļaustrumu Igaunijas pilsētas piedzīvoja būtisku migrācijas vilni no citām PSRS republikām, tāpēc igauņu iedzīvotāju īpatsvars Jehvē ir tikai viena trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita.

1991. gadā Jehvi atguva patstāvīgas administratīvas vienības statusu un kļuva par apriņķa centru. Jehvi atrodas 10 km attālumā no Kohtla-Jerves, 21 km attālumā no Sillamē, 29 km attālumā no Pisi, 32 km attālumā no Kivieli, 48 km attālumā no Narvas un 165 km attālumā no valsts galvaspilsētas Tallinas.

Vēsture

Pirmsākumi un viduslaiki

Rakstu avotos Jehvi pirmoreiz minēta 1241. gadā dāņu zemes taksācijas grāmatā (latīņu: Liber Census Daniæ). Šajā dokumentā un arī vēlāk Jehvi nosaukums rakstīts lejasvācu dialektā, kā Gewe.

Jehvi Sv. Miķeļa luterāņu baznīca. 2012. gads.

Ap 1250. gadu Jehve tika izvēlēta par Dāņu Igaunijas draudzes apgabala centru, kas noteica Jehves turpmāko nākotni. Rakstiskos avotos Jehvi draudzes apgabals pirmoreiz minēts 1354. gadā, savukārt Jehves Miķeļa baznīca — 1367. gadā, kad tā tika nodedzināta krievu karaspēka gājienā uz Virumā. Pēc uzbrukuma baznīca tika atjaunota un, vienlaikus, izveidota par fortificētu cietoksni, kļūdama par nozīmīgu atbalsta punktu aizsardzības līnijā starp Peipusa ezeru un Somu jūras līci.

1491. gadā baznīcas rakstu avotos parādās arī Jehvi muiža, tolaik Narvas cietokšņa pakļautībā. Pēc Livonijas kara muiža kādu laiku atradās Zviedrijas karaļnama pakļautībā, bet kopš 1617. gada kļuva par privātu īpašumu.

18. gadsimta vidū Jehvi ciema zemes pārgāja Jehvi muižas īpašumā, bet ciema iedzīvotāji pārcēlās uz Tammiku un Puru ciemiem. Tolaik Jehvi muiža sastāvēja no muižas kompleksa ēkām. Muižas pakļautībā atrādās arī Jehvi krogs (rakstiskos avoto pirmoreiz minēts 1543. gadā) un ūdens dzirnavas (turpmāk pazīstamas ar nosaukumu Altveski)

Satiksmes mezgla izveidošanās

Būtisks lūzums Jehvi attīstībā notika 1782. gadā, kad Saktpēterburgas-Rēveles pasta ceļš, kas agrāk stiepās gar Somu jūras līča krastu, tika novirzīts uz iekšzemi caur Jehvi. Vienlaikus no Jehvi atzarojās arī pasta ceļš uz Tērbatu un Rīgu, tādejādi Jehvi kļuva par nozīmīgu satiksmes tranzītmezglu starp Krievijas Impērijas galvaspilsētu un rietumeiropu. Šajā pašā gadā Jehvi tika uzbūvēta arī zirgu pasta stacija.

Jehvi muižas ēka ap 19./20/ gadsimta miju

18. gadsimta beigās Jehvi muiža bija izaugusi līdz nelielas apdzīvotas vietas apmēriem un šeit dzīvoja aptuveni 100 cilvēku — draudzes kalpotāji, zemnieki, pasta stacijas ierēdņi, muižas ļaudis. Jehvi praktizēja ārsts, darbojās citu profesiju pārstāvji — drēbnieks, kurpnieks, krodzinieks, dzirnavnieks u.c.

Pamazām Jehvi sāka veidoties par reģionālu tirdzniecības centru. Pirmais gadatirgus Jehvi tika sarīkots 1825. gadā, vienlaikus tika atvērtas arī pastāvīgas tirdzniecības vietas un veikali.

1852. gadā Jehvi draudzes mācītājs F. F. Meijers pie Sv. Miķeļa baznīcas izveidoja baznīcas skolu, kas pēc 10 gadiem pārtapa par Jehvi pagastskolu.

1869. gadā cauri Jehvi pagasta teritorijai tika būvēts Tallinas-Sanktpēterburgas dzelzceļs un pēc Jehvi muižas īpašnieka Igelstrēma pieprasījuma 3 km attālumā no muižas centra 1870. gadā tika ierīkota Jehvi dzelzceļa stacija.

Sakarā ar 1889. gada tiesu sistēmas reformu Jehvi kļuva par Alutaguzes tiesu apgabala centru.

Pārkrievošanas uzsākšana

Krievijas Impērijas uzsākta Baltijas pārkrievošanas kampaņa 19. gadsimta beigās skāra arī Jehvi. Toreizējais Igaunijas gubernators Sergejs Šahovskis, kvēls pārkrievošanas politikas piekritējs ieverēji Jehvi izveidot par krievu pareizticības un kultūras cietoksni Igaunijas guberņā. 1888. gadā Jehvi tika uzbūvēta krievu skola, kas pēc pāris gadiem nonāca tiešā izglītības ministrijas pakļautībā. 1895. gadā skolā tika atklāts skolotāju seminārs, kas sagatavoju pagasta skolotājus apmācībai krievu valodā. Šajā pašā gadā Jehvi tika pabeigta arī krievu Augšāmcelšanās pareizticīgā baznīca. Jehvi atradās Baltijas guberņu pareizticīgo brālības sēdeklis.

Saskaņā ar 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Jehvi dzīvoja 828 cilvēku. Pilsētā bija divas baznīcas, trīs dzirnavas, ap 30 veikalu, alus brūzis un spirta dedzinātava, kā arī krogs. Jehvi darbojās brīvprātīgo ugunsdzēsēju un Atturībnieku biedrība.

Neatkarīgajā Igaunijas republikā

Konstantīns Petss apmeklējot Jehvi

Jehvi ģimnāzija

Jehvi stacijas ēka 1936. gadā

1917. gadā pēc Februāra revolūcijas un Krievijas pagaidu valdības izdotā likuma par ciematu tiesībām Jehvi radās iespēja paaugstināt savu administratīvo statusu. Jehvi šis jautājums izraisīja vispārēju sajūsmu un atbalstu. Pagasta sanāksmē no 777 balsstiesīgajiem tikai 4 neatbalstīja pilsētas tiesību pieprasīšanu Jehvi. Tomēr Viru apriņķa zemes sanāksme norādīja, ka pilsētas tiesību pieprasīšana Jehvi politiski nestabilajā laikā varētu būt pārāk sarežģīts uzdevums, tāpēc tā aprobežojās vien ar ciemata statusa atbalstīšanu.

1918. gada 1. martā Jehvi ienāca vācu karaspēks un palika pilsētā līdz 26. novembrim. No 1918. gada 6. decembra līdz 1919. gada 16. janvārim pilsētu kontrolēja Igaunijas darba komūna.

Pēc Igaunijas republikas de facto nostiprināšanās Jehvi ciemats aktīvi turpināja virzīt savas ambīcijas, 1919. gada 12. jūlijā nākot klajā ar priekšlikumu par Alutaguzes apriņķa dibināšanu, tādējādi cerot, ka par šāda jauna apriņķa centru automātiski tiks izraudzīta Jehvi, kas kopš 1889. gada bija Alutaguzes tiesa apgabala centrs. No 9 nākamā apriņķa pagastiem Jehvi iniciatīvu atbalstīja visas pašvaldības, taču pēdējā brīdī kandidatūru uz apriņķa pilsētas statusa iegūšanu iesniedza arī Narva.

1920. gada 15. septembrī valdības oficiālajā vēstnesī Riigi Teatajas (Valsts vēstnesis) tika izziņots likums "par Valgas un Alutaguzes apriņķu izveidošanu", kurā par Alutaguzes apriņķa centru tika noteikta Narva. Sakarā ar pretestību, ko rīkojumam izrādīja lielākā daļa apriņķa pagastu, likums 1921. gada aprīlī tika daļēji atcelts (likuma daļa, kas attiecās uz Alutaguzes apriņķi).

Igaunijas republikas periods iezīmēja aktīvu Jehvi attīstību. 1923. gadā tika uzbūvēta vidusskola, 1929. gadā pamatskola un cietes fabrika. 1930. gadā tika pabeigta universālveikals Saigi celtniecība. Dzelzceļa stacija tika pārvietota blakus ciemata centram. Individuālo māju celtniecība paplašinājās no Narvas šosejas apkaimes līdz Rakveres un Sompas ielu rajoniem. Jehvi sabiedriskās dzīves aktivitāti raksturo fakts, kas 1936. gadā pilsētā aktīvi darbojās 32 sabiedriskās organizācijas un dibinājumi.

Saskaņā ar Igaunijas prezidenta Konstantīna Petsa 1938. gada 19. aprīļa rīkojumu Jehvi ieguva pilsētas tiesības. Ar valdības 1938. gada 29. aprīļa rīkojumu jaunā administratīvā veidojuma teritorija tika paplašināta, pievienojot tai bijušās Jehvi pagasta zemes, tai skaitā: 98.67 ha bijušās baznīcas zemes, 50.566 ha bijušās Jehvi muižas zemes un 5.96 ha bijušās Sompas muižas zemes. Uz 1938. gada 1. aprīli Jehvi dzīvoja 2525 iedzīvotāju.

Viens no galvenajiem jaunās pilsētas uzdevumiem bija pilsētas domes ēkas celtniecība. Tika iecerēts veidot piebūvi bijušajai zirgu pasta stacijai, taču sakarā ar 1940. gada notikumiem iecere palika nerelizēta. 1940. gada 17. jūnijā pilsētā ienāca sarkanās armijas karaspēks.

Otrais pasaules karš

1941. gada 13. augustā Jehvi ienāca vācu vērmahta karaspēks, taču būtiski postījumi pilsētai netika nodarīti.

1943. gada 3. augustā bijušajā konfirmācijas ēkā izcēlās ugunsgrēks un uguns stipra vēja dēļ ātri sāka izplatīties uz blakus celtnēm. Kopumā uguns izpostīja 92 dzīvojamās ēkas un 129 palīgceltnes, respektīvi aptuveni vienu trešo daļu pilsētas. Nākamie smagie postījumi radās sākoties sarkanās armijas kontruzbrukumam un gaisa aviācijas uzlidojumiem, taču visbūtiskākie postījumi pilsētai tika nodarīta vērmahta karaspēka atkāpšanās laikā, kad 1944. gada 18. septembra naktī tika uzspridzināta dzelzceļa stacija, vidusskola, muižas ēka, alus brūzis, kā arī tika aizdedzinātas ēkas dzelzceļa stacijas tuvumā.

Kopumā Otrā pasaules kara laikā Jehvi no 350 ēkām tika sagrautas vai nodedzinātas 250 ēkas.

Padomju okupācijas periods

Pēckara gadi

Pēc kara, 1945. gadā, Jehvi bija palikuši tikai 800 iedzīvotāju. 1946. gadā netālu no Jehvi tika atklāta slānekļa ieguves šahta Nr. 2, kas veicināja tūlītēju iedzīvotāju skaita pieaugumu. Lielākā daļa pienācēju bija migranti no citiem PSRS reģioniem, pamatā no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Jehvi teritoriju sāka apbūvēt ar viena līdz divu stāvu strādnieku tipa daudzdzīvokļu mājokļiem.

Mainījās arī Jehvi administratīvi teritoriālā situācija. 1949. gadā tika nodibināts Jehvi apriņķis, kas gadu vēlāk tika reorganizēts par Jehvi rajonu. Taču turpmākās administratīvi teritoriālās reformas noveda pie Jehvi pilsētas tiesību zaudēšanās.

Slānekļa ieguves attīstības plāns paredzēja visas reģiona pilsētas apvienot vienā administratīvā veidojumā. Ar PSRS Ministru padomes 1961. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 418 "Par nepieciešamajiem mēriem sakarā ar vienota administratīvā centra izveidi slānekļa baseina teritorijā" tikā pārņemti Jehvi rajona, Jehvi pilsētas un Ahtmes pilsētas īpašumi un aktīvi un nodoti Kohtla-Jerves pilsētai. Jehvi savas pilsētas tiesības zaudēja 1960. gada 5. novembrī.

Kohtla-Jerves sastāvā

Pēc iekļaušanas Kohtla-Jerves sastāvā Jehvi mikrorajons tika attīstīts atbilstoši tipiskas padomju pilsētas pilsētbūvniecības priekštatiem, apbūves stilistikai un mērogam. 70. gadu sākumā Narvas šosejā tika uzbūvēta grupa piestāvu dzīvojamo namu pēc tipveida projekta. Industriālā mājokļu būves politika jau 1969. gadā Jehvi mikrorajona iedzīvotāju skaitu bija palielinājusi līdz 14 000.

1975. gadā tika iznīcināta vēsturiskā zirga pasta stacijas ēka, kuras vietā pēc gada parādījās padomju mikrorajoniem raksturīgā centrālā pilsētbūvniecības dominante — universālveikals.

1978. gadā tika atklāta Oktobra pils — mikrorajona sabiedriskais un kultūras centrs.

1977. gadā daļa bijušās Jehvi pilsētas teritorijas tika pārveidota atsevišķā Kohtla-Jerves mikrorajonā — Jehvi-Ahtmē.

Pilsētas tiesību atjaunošana

Jehvi pilsētas tiesību atjaunošanas jautājums dienas kārtībā nonāca līdz ar pārmaiņu procesu uzsākšanos visā PSRS teritorijā. Šo procesu paātrināja 1989. gada 24. jūlijā Igaunijas PSR Augstākajā padomē pieņemtais administratīvo reformu likums. Tā paša gadā rudenī tika savākti vairāk kā 1000 vietējo iedzīvotāju parakstu, kas aicināja atjaunot Jehvi pilsētas tiesības.

Kohtla-Jerves izpildkomitejā savukārt pamatā tika turpināts atbalstīt padomju centralizācijas ideju, atvēlot Jehvi mikrorajonam zināmas pašnoteikšanās tiesības taču atrodoties vienotas Kohtla-Jervi pilsētas sastāvā.

1991. gada 23. augustā, līdz ar PSRS notikušā Augusta puča izgāšanos Igaunijas Republikas Augstākā padome nekavējoties atcēla PSRS laikā pieņemtos tiesiskos aktus, citu starpā arī par Jehvi pilsētas iekļaušanu Kohtla-Jerves sastāvā, līdz ar to faktiski de jure atzīstot gan Jehvi 1938. gadā iegūtās pilsētas tiesības, gan Jehvi kā Austrumviru administratīvo centru. 1992. gada 2. februārī norisinājās Jehvi pilsētas pašvaldības vēlēšanas, kurās Jehvi pilsētas atjaunošanas komitejas bloks ieguva 10 no 18 Jehvi pilsētas domes vietām. 1992. gada 17. jūnijā Igaunijas Republikas Austākās Padomes prezidijs ar oficiālu lēmumu izsludināja Jehvi pilsētas pašpārvaldes atjaunoto statusu. 1992. gadā Jehvi dzīvoja ap 16 400 iedzīvotāju, taču līdz ar slānekļa ieguves dramatisku kritumu nākamajos 10 gados strauji samazinājās ne tik vien tieši slānekļa industrijā iesaistīto pilsētu, bet arī bijušo "guļamrajonu", t.i. Jehvi iedzīvotāju skaits.

Jehvi pilsētas sociālo un ekonomisko klimatu no citām reģiona pilsētām atšķir tās apriņķa pilsētas statuss. Jehvi koncentrējas reģiona finanšu, ekonomiskās un kultūras aktivitātes. Tās iedzīvotāju skaits 2012. gadā bija 12 750.

Ģeogrāfija

Jehvi pilsēta atrodas Jehvi augstienes ziemeļaustrumu malā, vietā, kur no Kohtla-Jerves uz austrumiem stiepjas kaļķakmens paugurvalnis un strauji mainot virzienu pagriežas uz dienvidiem.

Uz ziemeļiem no vaļņa atrodas ūdeņiem bagāta zemo purvu zona, kurā izvietojušies mitri lapu koku meži. Vietām sastopamas atsevišķas bērzaudzes, kas mijas ar pārpurvotām pļavām.

Uz dienvidiem no smilšakmens vaļņa reljefs pakāpeniski pieaug. Šeit sastopamas auglīgas karbonātaugsnes (rendzīnas), kas rada labvēlīgus priekšnoteikumus lauksaimniecībai.

Klimats

Jehvi meteoroloģiskie dati
Temperatūra (°C)
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Gadā
Absolūtais maksimums (°C)	8.9	7.5	15.1	25.7	30.6	32.7	34.4	31.3	26.8	23	11.3	10.3		34.4
Augstākā vidējā temperatūra (°C)	-2.1	-2.4	1.9	9.6	14.9	19.5	22.7	21.5	15.8	9.3	2.6	-0.7		9.4
Zemākā vidējā temperatūra (°C)	-7	-8.7	-5.6	0.5	5	10.6	13.6	12	7.7	3.7	-1.7	-5.4		2
Absolūtais minimums (°C)	-30.5	-29.7	-23.1	-13.7	-5.8	0.0	4.4	-1	-3.3	-10.9	-17.9	-30.7		-30.7
Nokrišņu daudzums (mm)
Vidējais nokrišņu daudzums (mm)	38.9	32.2	30.3	25.2	35	63.5	49.9	55.3	47.2	58.1	46.3	48.2		530.1

Administratīvais dalījums

Jehvi pilsētas administrācijas ēka. 2011. gads.

Jehvi pašvaldības sastāvā ietilpst Jehvi pilsēta un vairāki tuvējie ciemi:

• Edizes ciems (Edise küla)
• Jehvi pilsēta (Jõhvi linn)
• Jehvi ciems (Jõhvi küla)
• Kahulas ciems (Kahula küla)
• Koze (Kose)
• Kotinuka (Kotinuka)
• Linnas ciems (Linna küla)
• Pajualuze (Pajualuse)
• Pargitaguze (Pargitaguse)
• Pauliku (Pauliku)
• Puru (Puru)
• Sompa (Sompa)
• Tammiku (Tammiku)

Etimoloģija

Viena no populārākajām, taču kļūdainākajām Jehvi vārda skaidrojuma versijām ir tā līdzība ar igauņu lietvārdu jõhvikas (dzērvene). Lingvistiski šāda saistība nav pamatota.

20. gadsimta 30. gados novadpētnieks H. Kurba piedāvāja savu Jehvi vietvārda skaidrojumu, saistot to ar vārdu jõevesi (upes ūdens), pamatojot to ar faktu, ka cauri Jehvi kādreiz tecējis strauts, viena no Pihajegi (igauņu: Pühajõgi) upes pietekām.

Savukārt somu lingvists L. Ketunens par Jehvi vietvārda pamatu izvēlējās igauņu lietvārdu jõhv (zirga astrs), kas mūsdienās ir viens no izplatītākajām Jehvi vietvārda izcelsmes skaidrojumiem. Šāds skaidrojums sasaucas ar faktu, ka Jehvi apkaime pirmskristietības laikmetā bija nozīmīga pagāniskā svētvieta, bet zirga astrs bija somugru tautās pazīstams pagānisko rituālu talismans.

Iedzīvotāji

Tirdzniecības centrs Jehvi pilsētā

Saskaņā ar 2012. gada 1. janvāra datiem Jehvi pašvaldībā dzīvoja 12 750 iedzīvotāju, no tiem 11 060 — Jehvi pilsētā, bet 1690 — apkārtnes ciemos. No visu Jehvi pašvaldības iedzīvotāju kopskaita 5777, jeb 45.3 % bija vīrieši, bet 6973, jeb 54.7 % bija sievietes.

Nacionālais sastāvs

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Jehvi 2012. gadā Krievi (6274)    49.2% Igauņi (4039)    31.6% Baltkrievi (478)    0.4% Ukraiņi (387)    0.3% Somi (162)    0.1% Lietuvieši (40)    0.03% Poļi (39)    0.03% Tatāri (37)    0.02% Latvieši (30)    0.02% Vācieši (26)    0.02% Cita tautība (1238)    9.7%

Ekonomika

Salīdzinot ar Kohtla-Jervi Jehvi ir mazāk industrializēta pilsēta un tās ekonomika balstīta galvenokārt uz pārstrādes rūpniecību, tirdzniecību, pakalpojumiem.

Jehvi darbojas ap 15 vidēji lieli uzņēmumi, galvenokārt pārtikas pārstrādes ražotnes, kas nodarbina ap 1000 darba ņēmēju. Jehvi ir attīstīta tirdzniecība un pakalpojumu nozare, savus pakalpojumus piedāvā daudzu komercbanku vietējās filiāles: A/S Sampo, A/S Nordea, A/S Swedbank, A/S SEB.

Nozīmīgākie Jehvi pārtikas pārstrādes uzņēmumi ir:

• Piena pārstrādes uzņēmuma Maag Piimatööstus ražotne.
• Pārtikas pārstrādes (kečupi, majonēzes, sīrupi, etiķis, sinepes, zivju izstrādājumi) uzņēmuma Maadlex OÜ ražotne.
• Tallinas bezalkoholisko dzērienu uzņēmuma AS Tallinna Karastusjoogid meitasuzņēmuma AS Viru Joogid limonāžu ražotne.

Jehvi ir bāzēta karjeru un šahtu aprīkojuma remonta uzņēmums EP Mäetehnika.

Transports

Austrumviru apriņķa satiksmes autobuss

Jehvi ir nozīmīgs transporta mezgls. Pilsētu administratīvās teritorijas robežās šķērso valsts nozīmes autoceļš Nr. 1 Tallina—Narva (pēc Eiropas autoceļu numerācijas — E 20), kā arī tam pieslēdzas valsts nozīmes autoceļš Nr. 3 Jehvi—Tartu—Valga (pēc Eiropas autoceļu numerācijas — E 264 Jehvi — Tartu — Valga — Valka — Valmiera — Inčukalns).

Jehvi šķērso dzelzceļa līnija Tallina—Narva.

Jehvi pilsēta uztur integrētu pilsētas sabiedriskā transporta tīklu ar kādreiz vienotās Kohtla-Jerves pilsētas daļām. 2012. gadā spēkā bija 12 autobusu maršruti. Regulāra pasažieru autobusu satiksme tiek nodrošināta arī ar citām Austrumviru apriņķa pilsētām: Narvu, Sillamē, Kivieli u.c., kā arī lielākajām Igaunijas pilsētām — Tallinu, Viljandi, Tartu, Otepē, Veru, Rakveri, Valgu.

Jehvi autoostā apstāšanos veic arī vairāki starptautisko autobusu maršrutu autobusi (uz Sanktpēterburgu, Pleskavu, Rīgu)

Kultūra un izglītība

Jehvi koncertzāle

Jehvi ģimnāzijas galvenā ēka

Jehvi pilsēta ir Austrumviru apriņķa kultūras centrs. Šeit atrodas daudzas kultūras iestādes, mākslas galerijas, muzeji. 1978. gadā celtajā Oktobra pilī, kas līdz 1994. gadam atradās slānekļa ieguves uzņēmuma Eesti Põlevkivile pakļautībā, 2005. gadā Igaunijas Kultūras ministrijas, Jehvi pašvaldības, celtniecības firmas AS FKSM (vēlāk YIT Ehitus AS), kā arī Igaunijas valsts koncertapvienības Eesti Kontserdi sadarbībā tika pārbūvēta par Jehvi koncertzāli — nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu, ap kuru mūsdienās koncentrējas visas ziemeļaustrumu Igaunijas kultūras dzīve.

Kultūras iestādes

• Jehvi konkcertzāle (igauņu: Jõhvi kontserdimaja).
• Jehvi Kultūras un Hobiju centrs (igauņu: Jõhvi Kultuuri-ja Huvikeskus).
• Jehvi Tautas nams.
• Tammiku Tautas nams.

Bibliotēkas

Jehvi pašvaldībā darbojas trīs bibliotēkas: Jehvi centrālā bibliotēka, Jehvi filiālbibliotēka un Tammiku bibliotēka.

Izglītības iestādes

Jehvi atrodas viena pamata izglītības iestāde — Jehvi krievu pamatskola, kā arī divas vidējās mācību iestādes — Jehvi ģimnāzija (igauņu) un Jehvi krievu ģimnāzija.

Attīstīta interešu izglītība — mūzikas skola, sporta skola, mākslas skola, jauniešu interešu un hobiju centrs.

Jehvi darbojas Igaunijas uzņēmējdarbības universitātes filiāle ar studiju programmu igauņu un krievu valodā.

Sadraudzības pilsētas

Jehvi ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

Norderštete, Vācija

Stremsunda, Zviedrija

Ogre, Latvija

Oststelingverfa, Nīderlande

Kerava, Somija

Attēlu galerija

• 
  Jehvi centrālais laukums naktī. 2012. gads
• 
  Vēdzirnavas Jehvi apkārtnē
• 
  Gaisa pārvads pie Jehvi stacijas. 2011. gads
• 
  Jehvi dzelzceļa stacijas ēka
• 
  Atoceļš E 20 un Jehvi gājēju pārvads
• 
  Autoceļu mezgs pie Jehvi pilsētas
• 
  Tipiska Jehvi pilsētas padomju daudzstāvu apbūve. 2009. gads
• 
  Jehvi pareizticīgo baznīca. 2011. gads
• 
  Apbūve Rakveres ielā. 2011. gads

Skatīt arī

• Austrumviru apriņķis
• Jehvi dzelzceļa stacija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jehvi.