Leopards

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par kaķu dzimtas dzīvnieku. Par itāļu dzejnieku skatīt rakstu Džakomo Leopardi.
Leopards
Panthera pardus (Linnaeus, 1758)
Leopards
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
ĢintsPanteras (Panthera)
SugaLeopards (Panthera pardus)
Izplatība

  Teritorijas, kurās leopards izmiris
  Iespējamais izplatības areāls
  Areāls, kurā leopards sastopams reti
  Areāls, kurā leopards sastopams bieži
Leopards Vikikrātuvē

Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera). Tā ir arī viena no lielo kaķu sugām. Galvenā leoparda pazīme ir zeltaini plankumainais kažoks. Lauva un tīģeris ir leoparda radinieki, bet vistuvākais līdzinieks pēc izcelsmes un ārējā izskata ir jaguārs, kas dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Leopardam ir vislielākais izplatības areāls no visiem kaķu dzimtas pārstāvjiem. Tas ir izplatīts gandrīz visā Āfrikā, pamatā centrālajā un austrumu daļā. Iespējams, ka Ziemeļāfrikas populācija ir izmirusi.[1] Leopards ir sastopams arī Āzijā, bet dienvidrietumu un centrāldaļas populācijas ir mazas un sadrumstalotas, ziemeļaustrumu populācijas izdzīvošana ir kritiska, toties Dienvidaustrumāzijā un Ķīnā leopards ir samērā parasts mežu iemītnieks. Kopumā leoparda populācija ir lielāka kā pārējiem lielajiem kaķiem.[2] Leopards parasti asociējas ar savannu un lietus mežu, bet Krievijas austrumos tas mājo mērenās joslas mežos, kur ziemā temperatūra noslīd līdz −25 °C.[3] Leopards ir Somālijas nacionālais dzīvnieks.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šrilankas leopards (Panthera pardus kotiya) ir mazākais no visiem leopardiem
Lietus mežos dzīvojošiem leopardiem kažoks ir viszeltainākais

Leopards ir veikls, ātrs un izturīgs plēsējs. Lai arī tas ir vismazākais panteru ģintī,[4] tas spēj nomedīt liela auguma medījumu. Leopards ir lieliski apbruņots. Viņa ilkņi un nagi ir asi, un tā lielā, apaļīgā galva bruņota ar ļoti spēcīgiem žokļu muskuļiem. Ar medījumu zobos, kas krietni pārsniedz leoparda svaru, tas var skriet ātri un viegli, kā arī spēj uzlēkt gandrīz 2 metru augstumā. Lāpstiņu muskuļi ir īpaši spēcīgi un labi attīstīti, tādēļ leopards ir ļoti labs kāpelētājs kokos. Tā ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 125—165 cm, astes garums 60—110 cm, augstums skaustā 45—80 cm. Starp dzimumiem pastāv lielas augumu atšķirības. Tēviņš ir apmēram par 30% lielāks nekā mātīte. Tēviņi sver 30—91 kg, bet mātītes 23–60 kg. Lielo augumu starpību viena dzimuma robežās skaidro ar dažādajos reģionos pieejamo barības resursu dažādību. Mazākie leopardi mājo tuksnešainos apvidos Vidējos Austrumos,[5] lai gan vismazākā pasuga ir Šrilankas leopards (Panthera pardus kotiya).[6] Proporcionāli tā ķermenis ir samērā garš, bet kājas īsas.[7]

Leoparda kažokam piemīt liela dažādība krāsu toņos un plankumu formās. Uz zeltaini brūnā kažoka bez noteiktas sistēmas ir izkārtoti lielāki vai mazāki melni plankumi, kas mēdz būt arī gredzena formā ar tukšu vidu. Āfrikas austrumos rozetes ir apaļas, bet Āfrikas dienvidos plankumiem ir tendence būt taisnstūra formā. Toties Āzijas leopardu plankumi ir lielāki. Uz galvas, kājām un pavēderes parasti ir pildīti plankumi.[5] Tuksnesī dzīvojošiem leopardiem kažoks ir gaišāks un krēmīgāks, bet auksto ziemu reģionos tas ir pelēkāks, toties lietus meža leopardiem kažoks ir zeltains un tonis piesātināts. Kopumā kažoka krāsa vēderam un kāju iekšpusei ir gaišāka nekā mugurai, kā arī matojums ir mīkstāks, dūnām līdzīgs. Ziemā leoparda kažoks ir biezs un kupls. Vasarā spalva nomainās, un tā ir īsāka un plānāka nekā ziemā. Āfrikā, kur nav izteiktas ziemas, leopardam ziemas kažoks neaug. Leopardus mēdz reizēm sajaukt ar gepardiem un jaguāriem. Tomēr katrai sugai ir atšķirīga plankumu sistēma: gepardam visi plankumi ir pildīti, bet jaguāram plankumi ir gredzenveida, turklāt katrā gredzenā ir mazs, pildīts plankumiņš. Salīdzinoši leoparda plankumi ir mazāki nekā jaguāram, kā arī tas pats ir mazāks nekā jaguārs,[8] bet, salīdzinot ar gepardu, tas ir muskuļotāks un masīvāks nekā garkājainais gepards.

Melnie leopardi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melns leopards jeb melnā pantera

Nereti ir sastopami melni leopardi, kurus parasti dēvē par melnajām panterām. Lai gan par melno panteru sauc ne tikai melnas krāsas leopardu, bet arī jaguāru. Pie spilgtas gaismas arī uz melnās panteras var pamanīt plankumus. Melnās panteras savvaļā pārsvarā dzīvo kalnainos apvidos un lietus mežos, un īpaši bieži tās ir sastopamas Malakas pussalā Dienvidaustrumāzijā. Agrāk uzskatīja, ka puse populācijas šajā reģionā ir melna, bet, 2007. gadā veicot pētījumus Taman Negaras Nacionālajā dabas parkā, noskaidrojās, ka visi leopardi parkā ir melni. Melnās krāsas kažoku leopardiem nosaka recesīvais gēns.[9] Ir grūti izskaidrot melānisma izveidošanās iemeslus, bet iespējams, melnā krāsa palīdz dzīvniekiem labāk noslēpties lietus mežu biezokņa ēnā. Ir noskaidrots, ka melānisms ir saistīts arī ar imūnsistēmu, un, iespējams, to ir izraisījusi kādas slimības epidēmija.[10] Ģenētiskie pētījumi rosina domāt, ka melānisma izpausmēm ir četri neatkarīgi iemesli.[9] Āfrikā melni leopardi ir sastopami ļoti reti, jo melnā krāsa savannā nav priekšrocība. Toties Etiopijas kalnienes biezajos mežos melni leopardi ir sastopami samērā bieži. Apmēram katrs piektais leopards ir melns.[11] Zinātnieki, pētot dzīvniekus zoodārzos, ir konstatējuši, ka, krustojot plankumainus leopardus ar melnajām panterām, piedzimst gan raibi, gan melni bērni. Pēcnācējiem abu krāsu tipi ir apmēram vienādās attiecībās.

Dažiem leopardiem piemīt pseidomelānisms. Šiem leopardiem ir tradicionāla kažoka krāsa, tikai to raibumi atrodas ļoti tuvu viens pie otra, radot iespaidu par melnu kažoku. Plankumi, kas nav saplūduši vienā lielā laukumā, parasti ir nelieli, pildīti, un tie ir izvietoti uz kājām un pavēderes. Seja un pavēdere parasti ir gaišāka kā pārējais ķermenis, un tiem piemīt parastam leopardam raksturīgais plankumu raksts.[12]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leopards ir vienlīdz veikls gan uz līdzenas zemes, gan kokā, gan sarežģītā reljefā

Leopards ir vientuļnieks un teritoriāls dzīvnieks, tas dzīvo ļoti slēptu dzīves veidu un pamatā ir nakts dzīvnieks.[13] Pamatā to uzvedība ir pētīta savannā, atklātā vidē. Balstoties uz šiem pētījumiem, ir izveidots vispārējais leoparda uzvedības apraksts. Lietus mežu leopardu uzvedība var būt atšķirīga. Piemēram, ir zināms, ka Rietumāfrikas lietus mežu leopardi ir aktīvi nevis naktī, bet dienas laikā un krēslas stundās. Kā arī, salīdzinot ar savannu leopardiem, lietus mežu leopardi ir vairāk specializējušies medījuma izvēlē.[14] Kopumā leopards labi kāpj kokos un klintīs, tas ir vienlīdz veikls gan uz līdzenas zemes, gan sarežģītā reljefā. Tā reakcijas ir ātras, un uzbrukumi upurim jaudīgi. Skrienot leopards var sasniegt ātrumu 16 - 18 metri sekundē un lēkt 4 metrus tālumā. Tas ir graciozs dzīvnieks, ar mīkstu, gandrīz nedzirdamu gaitu, lokanām un vijīgām kustībām.

Sociālā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leoparda tēviņa teritorija ir 30–78 km² liela, bet mātītes 15–16 km².[5] Pastāv viedoklis, ka tēviņu teritorijas savstarpēji nepārklājas, toties tās pārklājas ar mātīšu teritorijām. Reizēm mātītes teritorija ir pilnībā ietverta tēviņa teritorijā.[15] Piedzimstot mazuļiem, mātīte samazina savu teritoriju par 5—7 km².[16]

Attiecības ar citiem plēsējiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leopards par barību un drošu mājvietu sacenšas ar pārējiem lielajiem plēsējiem, kā lauvām, tīģeriem, hiēnām, hiēnsuņiem un sarkanajiem suņiem. Visi šie plēsēji var atņemt leoparda medījumu vai nogalināt mazuļus. Turklāt lauvu mātītes atšķirībā no pārējiem plēsējiem spēj uzrāpties kokā un paņem leoparda noslēpto medījumu. Tādēļ leopards izvēlas dzīvot pēc iespējas nomaļāk no visiem šiem plēsējiem, cenšoties medīt atšķirīgu medījumu un izvairoties no blīvi apdzīvotiem apvidiem.[5] Leopards cenšas medīt citā diennakts laikā un bieži apmetas apdzīvoto vietu nosacītā tuvumā.[17]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visdrošākā vieta, lai noslēptu medījumu no citiem plēsējiem, ir augstu koka zaros
Ar vienu vidēja lieluma medījumu leopards var izdzīvot gandrīz nedēļu

Galvenie leoparda upuri ir stirnas, nelielas antilopes, brieži, mežacūkas, pērtiķi, zaķi. Āfrikā īpaši iecienītas ir impalas un Tomsona gazeles,[18] bet Āzijā aksisbrieži un mundžaki. Vidējais medījuma svars ir 25—50 kg, tomēr leoparda spēkos ir nomedīt arī tādus dzīvniekus kā zirgu, zebru, govi un pat gorillu. Bet tas var medīt arī sīkus dzīvnieciņus, piemēram, siseņus, peles vai vardes. Salīdzinot ar citiem lielajiem kaķiem, tā ēdienkarte ir daudz plašāka. Medījums var būt gan kukaiņi, gan 900 kg smagie dižantilopju tēviņi.[5]

Parasti tas uzbrūk nelieliem zālēdāju bariem biezi apaugušās vietās, maksimāli cenšoties izvairītis no ievainojumiem. Leopards labprāt apmeklē arī briežu audzētavas, jo tajās ir ērtas un vieglas medības. Leopards ir gudrs zvērs un labi saprot, ar ko var beigties audzētavas apciemojums. Tomēr par spīti iespējamām briesmām tas nespēj atteikties no bagātīgām medībām. Leopardam ir ļoti laba dzirde un asa redze, turklāt tas labi redz tumsā. Leopards lieliski maskējas un saplūst ar apkārtējo dabu. Labi caurredzamā, retu koku mežā var paiet garām nekustīgi guļošam zvēram dažu metru attālumā un nepamanīt to. Leopards spēj zagties nepamanīts pat 30—40 cm augstā zālē, zvērs it kā iegrimst un pazūd zemē. Leoparda kažoka krāsa īpaši labi to maskē rudenī vai sausumā laikā, kad visur ir dzeltenas un tumši brūnas lapas, un pusžuvusi zāle. Uz koka zara vai resna koka iedobē nekustīgi guļošu leopardu var nepamanīt pat pieredzējis mednieks, jo zvērs saplūst ar koka mizas fonu, kas mirgo saulē. Leopardu bieži nodod aste: reizēm tā karājas no zara uz leju, bet, kad zvērs satraucas, astes galiņš kustās.

Tāpat kā tīģeris, leopards izjūt naidu pret šakāļiem, vilkiem, suņiem un labprāt ēd šo dzīvnieku gaļu. Vidēja izmēra medījumu liels, izbadējies leopards apēd divās dienās, bet, ja tas ir paēdis, viņam pietiek gaļas gandrīz uz nedēļu. Neapēsto leopards noslēpj, veidojot krājumus. Lai šakāļi, hiēnas un citi sīkie plēsoņas viņam neatņemtu medījumu, tas ieguvumu nes uz klintīm vai uzvelk lielā kokā, parasti turpat blakus savam medījumam iekārtojas arī pats. Ja leopards ir izbadējies, tas neatsakās arī no maitas, bet, ja viņa medījumu būs paspējis ieēst kāds cits plēsējs, leopards vairs gaļai nepieskaras. Zinātniekiem nav skaidrojuma šim ieradumam.

Leopards ir pērtiķu bieds. Mērkaķi, šimpanzes un citi pērtiķveidīgie paniski baidās ne tikai no dzīva plēsēja, bet arī no nodīrātas leoparda ādas. Atšķirībā no citiem plēsīgajiem dzīvniekiem no leoparda neizdosies glābties pat kokos. Kad leopards iet cauri mežam, pērtiķi uzlien koku virsotnēs, cik vien augstu var. Pat paviāni, kuri ir lieli, droši un spēcīgi pērtiķi, pastāvīgi piesargās no leoparda.

Senos laikos cilvēki, kad nebija tik labi bruņoti kā mūsdienās, bieži gāja bojā leoparda nagos. Lai arī kopumā leopards cenšas izvairīties no tikšanās ar cilvēkiem, tas no tiem nebaidās. Reizēm zinātniskajā literatūrā ir sastopamas piezīmes, ka leopards ir gļēvs, bet tas nav pamatoti. Gļēvulība un saprātīga piesardzība - tas nav viens un tas pats. Leopards ir drosmīgs dzīvnieks, bet piesardzīgs. Vajājot upuri, leopards reizēm nokļūst apdzīvotu vietu tuvumā. Ja tas satiks cilvēku, tad atkāpsies ar pašcieņu, neizrādot steigu un nervozitāti.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pumapards, 1904. gada foto

Atkarībā no dzīves vietas leopardi pārojas visu gadu. Grūsnības periods ilgst 90—105 dienas.[19] Parasti piedzimst 2—4 mazuļi. Pirmā gadā izdzīvo 41—50% mazuļu.[20] Miga mazuļiem parasti tiek iekārtota biezi saaugušā zālē, krūmos, zem koku saknēm un zariem vai koku dobumā. Mazuļi piedzimst akli un nevarīgi. Acis atveras pēc 9 dienām.[21] Salīdzinot ar pieaugušiem leopardiem, mazuļiem kažoki ir biezāki un matojums garāks. Krāsa ir gaišāka, un plankumu ir mazāk. Sasniedzot 3 mēnešu vecumu, mazuļi sāk sekot mātei un piedalīties medībās. Apmēram gada vecumā jaunie leopardi spēj apgādāt sevi paši, bet paliek kopā ar māti līdz 18—24 mēnešu vecumam.[22] Nebrīvē leopards var nodzīvot līdz 21 gada vecumam.[23]

Hibrīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leopardi spēj hibridizēties ar citiem lielajiem kaķiem. Sapārojoties lauvenei ar leoparda tēviņu piedzimst leoponi, bet leopardu mātītes un lauvu tēviņa pēcnācējus sauc par laupardiem. Šāda krustošana tiek veikta parasti zoodārzos. Lai arī savannā leopardi un lauvas dzīvo viens otram kaimiņos, zinātnieki uzskata, ka savvaļā šāda hibridizēšanās nenotiek, lai gan vietējiem iedzīvotājiem pastāv stāsti par lauvas un leopardi hibrīdiem. Nebrīvē mēdz hibridizēt arī leopardu un jaguāru. Leoparda mātītes un jaguāra tēviņa pēcnācējus sauc par jagupardiem, bet leopardu tēviņa un jaguāra mātītes pēcnācējus sauc par leguāri. Krustojot leopardu un tīģeri, mazuļi parasti neizdzīvo. Hamburgas zoodārzā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Kārlis Hāgenbeks mēģināja krustot arī leopardus un pumas, iegūstot pumapardus. Atšķirībā no citiem lielajiem kaķiem puma nepieder panteru ģintij (Panthera). Parasti šādi hibrīdi nesasniedza pieauguša dzīvnieka vecumu, bet vienu no šiem hibrīdiem 1898. gadā nopirka Berlīnes zoodārzs. Visiem leoparda un pumas hibrīdiem, neatkarīgi, kurai sugai piederēja tēviņš un mātīte, bija izteikts pundurisms. Tie visi bija uz pusi mazāki nekā to vecāki. Tiem bija raksturīgas pumas auguma proporcijas, bet kažokam bija plankumi, kas raksturīgi leopardam.[24]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leopardam dažādos laika posmos, no 1758. gada līdz 1956. gadam, ir ticis izdalīts ļoti dažāds pasugu skaits, maksimālajam pasugu skaitam sasniedzot 27 dažādas pasugas. Tomēr pēc DNS pētījumu rezultātu apkopošanas zinātnieki par īstām pasugām ir atzinuši tikai deviņas. Tās ir:[2]

Iespējams, ka, balstoties uz galvaskausa morfoloģiskajiem pētījumiem varētu izdalīt vēl divas pasugas:[25]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Panthera pardus: Population status». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 18. aprīlī.
  2. ↑ 2,0 2,1 «IUCN: Panthera pardus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. maijā. Skatīts: 2011. gada 18. aprīlī.
  3. ↑ Uphyrkina, O.; Johnson, E.W.; et al. (November 2001). "Phylogenetics, genome diversity and origin of modern leopard, Panthera pardus". Molecular Ecology 10 (11): 2617–2633. doi:10.1046/j.0962-1083.2001.01350.x
  4. ↑ «Leopards». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. februārī. Skatīts: 2011. gada 20. aprīlī.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Leopard Panthera pardus (Linnaeus, 1758)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. februārī. Skatīts: 2014. gada 22. februārī.
  6. ↑ «ARKive: Sri Lankan leopard (Panthera pardus kotiya)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 29. decembrī. Arhivēts 2011. gada 28. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  7. ↑ African Wildlife Foundation: Leopard
  8. ↑ «Jaguar». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 20. aprīlī.
  9. ↑ 9,0 9,1 Molecular Genetics and Evolution of Melanism in the Cat Family[novecojusi saite]
  10. ↑ Malasian Mystery
  11. ↑ "Melanism in Felines". Wildlife of Ethiopia. Biological Society of Ethiopia. April 2001.
  12. ↑ Gamble, Cyndi; Rodney Griffiths (2004). Leopards: Natural History & Conservation. Voyageur Press. ISBN 0-89658-656-1.
  13. ↑ «The landscape ecology of leopards (Panthera pardus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 19. augustā. Skatīts: 2006. gada 19. augustā.
  14. ↑ Hunting behaviour in West African forest leopards
  15. ↑ «Spatial organization of leopards Panthera pardus in Tai National Park, Ivory Coast». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 15. septembrī.
  16. ↑ «http://wild-cat.org/pardus/infos/Odden+Wegge2005-Leopards-spacing+activity-BardiaNP.pdf». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 29. jūlijā.
  17. ↑ On the ecological separation between tigers and leopards[novecojusi saite]
  18. ↑ Schaller, G. (1972) Serengeti: a kingdom of predators. Knopf, New York. ISBN 0-394-47242-X 9780394472423
  19. ↑ Hemmer, H. (1976). "Gestation period and postnatal development in felids. Pp 143–165 in R.L. Eaton, ed.". The world’s cats. Vol 3. Carnivore Research Institute, Univ. Washington, Seattle
  20. ↑ Bailey, T.N. (1993) The African leopard: a study of the ecology and behavior of a solitary felid. Columbia Univ. Press, New York
  21. ↑ Sunquist, M.; Sunquist, F. (2002). Wild Cats of the world. University of Chicago Press.
  22. ↑ Leopard: Physical characteristics and distribution
  23. ↑ Crandall, L. (1964). The management of wild animals in captivity. Chicago: University of Chicago Press.
  24. ↑ «Le Pumapard». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. janvārī. Skatīts: 2014. gada 5. martā.
  25. ↑ 25,0 25,1 «Taxonomic status of the leopard, Panthera pardus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 3. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Leopards&oldid=3890046"