Valkas pilsētas teātris

Vikipēdijas lapa

Valkas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1871. gada 10. maijā, kad pirmo reizi Valkā latviešu valodā tika izspēlēta izrāde. Teātra attīstībā lielu ieguldījumu deva Jāņa Cimzes Vidzemes skolotāju semināra audzēkņi. Kopš tā laika teātra dzīve šajā mazajā Ziemeļvidzemes, Tālavas novada pilsētiņā nav pārtrūkusi nevienu gadu.

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkas pilsētas teātris ir projektu teātris, viens no Latvijas pilsētu amatierteātriem. Teātra finansējumu veido dažādu kultūras fondu atbalsts un sponsoru līdzekļi. Šobrīd Valkas pilsētas teātrim ir divi stacionāri spēles laukumi: Lielā zāle ar 400 skatītāju vietām un Kamerzāle — 30 skatītājiem. 1982. gadā par Valkas pilsētas teātra māksliniecisko vadītāju kļuva režisors Aivars Ikšelis, turpinot teātra izaugsmi radošās individualitātes virzienā. 1998. gadā tika izveidots jauns aktieru ansamblis. 2009. gadā teātra trupā iesaistījās pirmie profesionālie aktieri, kas beiguši Krievijas teātru augstskolas. Šodien teātra trupā ir 13 aktieri un tehniskais personāls.

Starptautiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkas pilsētas teātra iestudētās izrādes ir atzinīgi novērtētas Starptautiskajos teātru festivālos Latvijā, Bulgārijā, Vācijā, Lietuvā, Austrijā, Igaunijā, Krievijā, Gruzijā, Venecuēlā un Izraēlā. Teātra radošā trupa vienmēr ir iesaistījusies starptautiskajos projektos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Austrālijā, Krievijā, Izraēlā un arī citās Eiropas valstīs.

Festivāls „Tālvils”[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. starptautiskais teātru festivāls „Tālvils” Valkā notika 1996. gadā, tam sekojošie festivāli 1998., 2001., 2003., 2005., 2006., 2007., 2009. gadā.

Iestudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkas pilsētas teātrī režisors Aivars Ikšelis ir iestudējis šādas izrādes:

Gads Autors Nosaukums
1984. Rūdolfs Blaumanis "Zagļi"
1985. Karels Čapeks "Māte"
1986. Tomass Brendons, Mati Unts "Čārlija krustmāte"
1987. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa"
1988. Hella Vuolijoki "Justīne"
1989. Gunārs Priede "Udmurtijas vijolīte"
1990. Atis Skalbergs "Šaubu akmeņi"
1991. Žilbērs Sesbrons "Ir pusnakts, doktor Šveicer!"[a]
1993. Edīte Piafa "Mana dzīve"
1994. Velga Krile "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie?"
1995. Eduardo de Filipo "Filumena Marturāno"
1996. Žans Kokto "Cilvēka balss"
1997. Žans Anuijs "Eiridīke"
1998. Austra Skujiņa "Es sapņoju būt..."
1999. Velga Krile "Kains"
2000. Velga Krile "Katastrofa"
2001. Antons Čehovs "Ķiršu dārzs"
2002. Eriks C. Petersons "Pēckvēle"
2003. Antons Čehovs "Ivanovs"
2004. Inga Ābele "Dzelzszāle"
2005. Lelde Stumbre "Sunītis"
2006. Agita Draguna "Plaisa"
2006. Antons Čehovs "Melnais mūks"
2006. Heiners Millers "Mēdeja. Materiāls"
2007. Andrejs Zinčuks "Vientulības gaisma"
2008. Agita Draguna "Aiza"
2009. Nikolajs Rudkovskis "Bergmaņa sievietes"
2011. Nikolajs Gogolis "Ņevas prospekts"
2012. Andrejs Zinčuks "Mērkaķīte"
2012. Osmu Dazi "Krītu pie Jūsu kājām"
2013. Ksenija Dragunska "Edīte Piafa. Mans leģionārs"
2014. Leonīds Savins "Uzgaidāmā zāle Nr. 13 trijiem"
2015. Aspazija "Ragana"
2016. Anrī Barbiss "Maigums"
2017. Valentīns Krasnogorovs “Divbalsīga dziesma nedzirdīgajiem”
2018. Antons Čehovs "Jubileja"
2019. Nikolajs Gogolis "Veclaiku muižnieki"
2020. Antons Čehovs "Lācis"
2021. Stefans Cveigs "Kādas nezināmās vēstule"
2021. Nikolajs Koļada "Mana sapņu meitene"
2021. Jaroslava Puļinoviča "Natašas sapnis"
2022. Mihails Vellers "Gribu uz Parīzi"
2023. Leons Aguļanskis "Zvirbuļa ligzda"
2023. Bertolts Brehts "Mietpilsoņu kāzas"

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. diplomdarbs, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]