Ūdenspolo ir komandu ūdens sporta veids. Katrā komandā baseinā vienlaicīgi var atrasties seši laukuma spēlētāji un viens vārtsargs. Par uzvarētāju atzīst to komandu, kura pretinieku vārtu tīklā iemet visvairāk bumbas. Ūdenspolo ir līdzīgs rokasbumbai, kas tiek spēlēta hallē. Spēle ilgst četrus periodus, kuru ilgumi atšķiras: olimpiskajās spēlēs tie ilgst 8 minūtes, vēl tie var būt 10, 7, 6 vai 5 minūtes ilgi. Viesu komanda parasti valkā zilas cepures ar spēlētāju numuriem, mājinieki valkā baltas cepures (kaut arī pašlaik tiek atļautas jebkuras citas kontrastējošas krāsas cepures) ar spēlētāju numuriem, abi vārtsargi spēlē ar sarkanām cepurēm ar numuru "1". Katra komanda var mainīt spēlētājus, kamēr viņu rīcībā ir bumba.
Ūdenspolo vēsture sākās 19. gadsimta beigās Anglijā un Skotijā.[1][2] Par olimpisko sporta veidu tas kļuva 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs,[3] sievietes pirmo reizi Olimpiskās medaļas ūdenspolo izcīnīja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sidnejā pēc Austrālijas izlases politiskajiem protestiem. Iespējams, visslavenākā ūdenspolo spēle notika 1956. gada vasaras olimpisko spēļu laikā pusfināla spēlē starp Ungārijas un PSRS izlasēm, vēlāk šī spēle tika nodēvēta par "Melburnas assinspēli". Spēļu laikā Ungārijā sākās revolūcija, bet tika ievesta PSRS armija, kas to apspieda. Ungārijas izlase bija guvusi 4 vārtus līdz pat spēles pēdējai minūtei, kad PSRS spēlētājs Valentīns Prokopovs iesita ar dūri Ungārijas spēlētajam Ervīnam Zadoram. Pēc šī incidenta sākās nemieri skatītāju vidū un spēle tika apturēta. Ungārija tika pasludināta par spēles uzvarētāju, vēlāk viņi izcīnīja arī zelta medaļas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūdenspolo.
