Alūksnes Jaunā pils
| Alūksnes Jaunā pils | |
|---|---|
 Alūksnes Jaunās pils fasāde | |
  Alūksnes Jaunā pils | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Das Neue Schloss von Marienburg |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Alūksne, Alūksnes novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°25′22″N 27°03′15″E / 57.422820°N 27.054262°EKoordinātas: 57°25′22″N 27°03′15″E / 57.422820°N 27.054262°E |
| Būvniecības sākums | 1860. gads |
| Pabeigta | 1864. gads |
| Oficiālais nosaukums: Jaunā pils | |
| Aizsardzības numurs | 2676 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Alūksnes Jaunā pils (vācu: Das Neue Schloss von Marienburg) ir angļu neogotikas stila pils Alūksnē. Pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Ēka celta aptuveni no 1859. līdz 1864. gadam Vidzemes landrātam Aleksandram fon Fītinghofam-Šēlam kā vasaras rezidence. Pašreiz pili apsaimnieko Alūksnes novada muzejs[1] un dabas muzejs "Vides labirints"[2].
Arhitektūra un uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pils būvdarbus vadīja Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polinau, kaut gan pils apjomu un dekoratīvā fasādes dalījuma risinājums rada pamatojumu teorijai par Rīgas pilsētas galveno arhitektu J.D. Felsko kā pils projekta autoru. Pilij ir sarežģīta ārējā konfigurācija, visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei un telpu grupējums izpaužas ārējā apjomā. Pie pils tika uzceltas arī jaunas saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, pagrabs ar neogotisku fasādes apdari un apaļais tornis.[3] Pils kreisajā stūrī zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis. Pils celta angļu jeb Tjūdoru neogotikas stilā, arhitektūrā pārsvarā izmantoti no angļu pilīm aizgūti dekoratīvie elementi.[4] Pirmā stāva interjerā atklāti 19.gs. sienu un griestu gleznojumi.[5]
Pils parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alūksnes Jaunās pils celtniecības vieta izvēlēta blakus muižas parkam, ar skatu uz ezeru. Alūksnes pils parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Sākotnēji parks veidots regulārā franču stilā, taču kad Eiropā sāka izplatīties ainaviskie dārzi, barons Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls parku pārveido par angļu stila ainavu parku.[6]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pateicībā par līdzdalību 1741. gada valsts apvērsumā Krievijas Impērijas ķeizariene Elizabete Alūksnes muižu piešķīra valsts kancleram grāfam Mihailam Voroncovam. Jau 1744. gadā viņš to pārdeva Oto Hermanim fon Fītinghofam, kurš bija Pēterburgas Medicīnas kolēģijas direktors, senators un slepenpadomnieks. Muižu mantoja viņa dēls Kristofs Burhards fon Fītinghofs, kas bija ķeizara Pāvila I kambarkungs un galma maršals. Burharda Fītinghofa valdīšanas laikā Alūksnes pils kļuva par ģimenes galveno vasaras muižu un tika sākta Alūksnes parka pārveide par ainavu parku un jaunas kungu dzīvojamās ēkas celtniecība. Šī ēka gājusi bojā 20.gs. sākumā.
Fītinghofu dzimtai tā piederēja līdz pat 1920. gada agrārajai reformai.[3] 1918. gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbu. Latvijas Neatkarības kara laikā pils vairākkārt izmantota kā armijas štābs, no 1921. gada līdz 20.gs 30.gadiem kā štābs kalpojusi arī 7. Siguldas kājnieku pulkam. Pēc Otrā pasaules kara, pili uz laiku pārņēma padomju drošības iestādes, bet 20.gs. 50.gadu beigās atdota kultūras iestādēm. Padomju laikā pilī darbojas pionieru nams, bibliotēka un kino.[7] 1959.gadā pils ēkā darbu sāk pilsētas muzejs.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alūksnes Jaunā pils.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Alūksne. Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes muzejs un Muižas parks». www.aluksnespils.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-31.
- ↑ «Dabas muzejs “Vides labirints” Alūksnē». VisitAluksne (latviešu). Skatīts: 2024-05-31.
- ↑ 3,0 3,1 «pilis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 17. maijā.
- ↑ Imants Lancmanis. Vidzemes muižu arhitektūra. Jelgava : Rundāles pils muzejs, 2015. 273. lpp. ISBN 978-9934-14-724-1.
- ↑ «Atklāti Alūksnes Jaunās pils restaurētie mūzikas saloni - Alūksnes novads». aluksne.lv. Skatīts: 2024-05-31.
- ↑ draugiem.lv
- ↑ «Alūksnes Jaunā pils». www.aluksnespils.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-31.
| ||||||||||||||||||||||||||