Anticionisms

Vikipēdijas lapa
Protests Melburnā pret Izraēlas uzbrukumu Gazai
Protests pret ASV prezidenta Donalds Trampa lēmumu atzīt JeruzalemiIzraēlas galvaspilsētu ar protestētāju, kurš tur pret Izraēlu vērstu plakātu

Anticionisms ir politiska ideoloģija, kas nostājas pret cionismu jeb neatkarīgas ebreju valsts pastāvēšanu vai Izraēlas atrašanos Palestīnā. Anticionisms kļuva aktuāls līdz ar ebreju valsts izveidi un tās pakāpenisko izplešanos.

Anticionisma kritiķi uzskata, ka anticionisms ir tikai aizsegs mūsdienu antisemītismam, bet citi savukārt šādas apsūdzības uzskata par taktiku Izraēlas īstenotās politikas kritiķu apklusināšanai.

Anticionisms Padomju Savienībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1967. gada sešu dienu kara PSRS tika izvērsta "anticionisma" kampaņa, ko veica Padomju Savienības Komunistiskā partija un VDK. Cionisms tika pasludināts par rasismu un uzsvērts, ka tādējādi cionisti esot līdzīgi nacistiem. Tā kā PSRS oficiāli pretstāvēja jebkādam rasismam, tad anticionisma kampaņu varēja īstenot atklāti, balstoties uz tēzi, ka PSRS cīnās ar rasismu.

Lielajā Padomju enciklopēdijā rakstīts:

  • modernā cionisma galvenās izpausmes ir militārs šovinisms, rasisms, antikomunisms.
  • cionisma nehumānā esence izpaužas atklātā un slepenā cīņā pret atbrīvošanās kustībām un PSRS.[1]

1975. gada novembrī PSRS un tās arābu sabiedroto ietekmē ANO pieņēma rezolūciju, kas cionismu pielīdzināja rasismam. Šī rezolūcija tika atcelta tikai 1991. gada decembrī.

Pašreizējais Palestīniešu pašpārvaldes un Palestīnas Valsts prezidents Mahmūds Abāss 1982. gadā ieguva doktora grādu Maskavā, aizstāvot disertāciju ar nosaukumu "Slepenās saites starp nacistiem un cionistu kustības vadoņiem".[2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Сионизм[novecojusi saite] Большая советская энциклопедия
  2. Was Abu Mazen a Holocaust Denier?