Pāriet uz saturu

Dalmāciešu valoda

Vikipēdijas lapa
Dalmāciešu valoda
veklisúṅ, vetrún diskaurs
Valodu lieto: Dalmācijā (agrāk)
Valodas izmiršana: 19. gadsimta beigas (1898. gads tiek uzskatīts par ziemeļu dialekta miršanas gadu)
Valodu saime: Indoeiropiešu valodas
 Itāļu valodas
  Romāņu valodas
   Dalmāciešu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Raguzas Republika (valsts pastāvēja no 1472. gada līdz aptuveni 1500. gadam)
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: dlm 
Dalmāciešu valodas izplatība 19. gadsimtā
Dalmāciešu valodas izplatība 19. gadsimtā
Dalmāciešu valodas izplatība 19. gadsimtā

Dalmāciešu valoda (veklisúṅ, vetrún diskaurs) ir mirusi romāņu valoda, kura savulaik bija izplatīta Dalmācijā, mūsdienu Horvātijas teritorijā, Adrijas jūras piekrastē no Krkas salas ziemeļos līdz Kotorai dienvidos. Itāļu un horvātu valodas ietekmē dalmāciešu valodas izplatības areāls pakāpeniski saruka. Pēdējos valodas pastāvēšanas gadsimtos (15.—19. gadsimts) tā bija izolēta un kļuvusi arī stipri atšķirīga tās dialektos. Valodai izšķīra trīs galvenos dialektus — ziemeļu (velotiešu valodu), vidus un dienvidu dalmāciešu valodu (raguziešu valodu). Krkas salā dalmāciešu valodas izmiršana tiek datēta ar 1898. gada 10. jūniju, kad nomira pēdējais tās pratējs Tuone Udaina.

Dalmāciešu valoda bija valsts valoda no 1472. gada līdz aptuveni 1500. gadam pastāvējušajā Raguzas Republikā.