Pāriet uz saturu

Igauņu alfabēts

Vikipēdijas lapa

Igauņu alfabēts tiek lietots igauņu valodas rakstībā. Tā pamatā ir latīņu alfabēts ar vācu valodas ietekmi. No vācu valodas pārņemti burti ar divpunktu diakritisko zīmi (umlauts) — Ä, Ö, Ü, kuri apzīmē skaņas [æ], [ø] un [y]. Atšķirībā no vācu valodas, tie tiek pilnībā uzskatīti par atsevišķiem burtiem. Alfabētā tie atrodas beigās un atbilstoši vārdi ar šiem sākumburtiem alfabētiskā secībā atrodas saraksta beigās. Valodnieks Johanes Āviks ieteica Ü nomainīt ar Y pēc somu valodas parauga, taču izmaiņas nepieņēma, paturot vienotu diakritisko zīmju sistēmu. Atšķirīgāks ir burts ar diakritisko zīmi tildi — Õ, kas sastopams arī lībiešu, veru un votu valodā. Šo burtu alfabētam 19. gadsimtā pievienoja Oto Vilhelms Mazings. Tāpat kā latviešu valodā, igauņu rakstībā ir arī burti Š un Ž, kuri sastopami tikai svešvārdos. Gotu rakstības laikos V vietā tika lietots W.

Pilns igauņu valodas alfabēts sastāv no 32 burtiem:

A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, Š, Z, Ž, T, U, V, W, Õ, Ä, Ö, Ü, X, Y

Slīprakstā apzīmēti tā sauktie "svešie burti", kas apzīmē aizgūtas skaņas igauņu valodā. F, Š, Z un Ž sastopami tikai svešvārdos un personvārdos. C, Q, W, X un Y nav igauņu valodas vārdu rakstībā, taču tiek izmantoti, lai pierakstītu cittautu īpašvārdus.

Dažkārt igauņu valodas alfabēts tiek pierakstīts bez "svešajiem burtiem", tad tas sastāv no 23 burtiem.:

A, B, D, E, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, R, S, T, U, V, Õ, Ä, Ö, Ü

Burtu izruna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A [ɑː] B [b̥eː] C [tseː] D [d̥eː] E [eː] F [eff]
G [ɡ̊eː] H [hɑː] vai [hɑʃ] I [iː] J [jotʲː] K [kɑː] L [ell]
M [emm] N [enn] O [oː] P [peː] Q [kuː] R [err] vai [ærr]
S [ess] Š [ʃɑː] Z [zeː] vai [zetː] Ž [ʒeː] T [teː] U [uː]
V [veː] W [kɑksisve:] Õ [ɤː] Ä [æː] Ö [øː] Ü [yː]
X [iks] Y [igrek] vai [ypsilon]