Valdis Zatlers

Vikipēdijas lapa
Valdis Zatlers
Valdis Zatlers 2011. gadā
Latvijas Valsts prezidents
Amatā
2007. gada 8. jūlijs — 2011. gada 7. jūlijs
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Ivars Godmanis
Valdis Dombrovskis
Priekštecis Vaira Vīķe-Freiberga
Pēctecis Andris Bērziņš
Dzimšanas dati 1955. gada 22. martā (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija RP (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Lilita Zatlere
Profesija ārsts, traumatologs ortopēds
Augstskola Rīgas Medicīnas institūts
Paraksts

Valdis Zatlers (dzimis 1955. gada 22. martā Rīgā) ir latviešu ārsts un politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011). Ilggadīgs Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs. Pēc referenduma par 10. Saeimas atlaišanu V. Zatlers bija arī paša dibinātās Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs un 11. Saeimas deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1955. gada 22. martā Rīgā. Mācījās Rīgas 50. vidusskolā (1962—1973), studēja medicīnu Rīgas Medicīnas institūtā (1973—1979).[1]

No 1979. gada V. Zatlers bija Rīgas 2. slimnīcas traumatologs ortopēds, 1985. gadā kļuva par Rīgas 2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju. Pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986. gada maijā un jūnijā viņš piedalījās tās seku likvidācijas darbos.

Atmodas kustības laikā V. Zatlers bija Latvijas ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists un biedrības domes loceklis (1988—1989), 6 mēnešus papildināja zināšanas ortopēdijā Jeila un Sirakjūsas Universitātēs ASV (1990—1991), nodibināja Latvijas artroskopijas asociāciju, līdz 1993. gadam bija tās prezidents. 1994. gadā V. Zatlers kļuva par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktoru.

2003. gadā V. Zatleru tā laika veselības ministrs Āris Auders uz laiku atstādināja no slimnīcas vadītāja amata par iespējamām nelikumībām iepirkumos un neatļautu maksājumu pieprasīšanas no pacientiem,[2] bet vēlāk viņu amatā atjaunoja, un 2004. gadā Zatlers kļuva par slimnīcas valdes priekšsēdētāju.[3] No 2003. līdz 2008. gadam vadīja Latvijas Traumatologu ortopēdu asociāciju.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešās atmodas laikā Zatlers iesaistījās Latvijas Tautas frontes darbībā, no 1988. līdz 1989. gadam bija tās Domes loceklis.[4] 1998. gadā, kad Andris Šķēle dibināja Tautas partiju, V. Zatlers izteica tai atbalstu, tomēr partijā neiestājās.[5]

Latvijas Valsts prezidents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Zatlers ar Dmitriju Medvedevu 2010. gada decembrī
Zatlers un Vaira Vīķe-Freiberga 2011. gada 8. jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdē, kurā svinīgo solījumu nodeva Zatlera prezidenta amata pēctecis Andris Bērziņš

2007. gada 22. maijā 9. Saeimas valdošā koalīcija (Tautas partija, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK), nespējot vienoties par viena partejiska Valsts prezidenta amata kandidāta atbalstīšanu, amatam izvirzīja V. Zatleru.[6] Partiju pārstāvju tikšanās, kurā tika izlemts par vienotu prezidenta amata kandidātu pēc ZZS pārstāvja Viestura Silenieka iniciatīvas notika neparastā vietā — Rīgas Zooloģiskajā dārzā.[7][8]

Jau pirms ievēlēšanas par prezidentu plašu rezonansi izpelnījās V. Zatlera izteikumi par to, ka viņš kā ārsts ir pieņēmis nedeklarētas pateicības dāvanas. Viņa oponenti izteica arī bažas par to, ka V. Zatlers nebūs pietiekami neatkarīgs prezidents, jo viņam esot pārāk ciešas attiecības ar valdošo koalīciju, īpaši Tautas partiju. 2007. gada Valsts prezidenta vēlēšanās V. Zatleru ievēlēja par 7. Latvijas Valsts prezidentu[9] ar 58 balsīm, apsteidzot savu konkurentu, Saeimas opozīcijas izvirzīto Aivaru Endziņu, kurš ieguva 39 balsis. 8. jūlijā V. Zatlers nodeva zvērestu Saeimai, kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu.[10]

2011. gada 28. maijā, dažas dienas pirms 2011. gada Valsts prezidenta vēlēšanām, V. Zatlers tiešraides uzrunā Latvijas Televīzijā un Radio paziņoja, ka 10. Saeima (pēc Saeimas deputātu balsojuma, ar kuru liedza veikt kriminālprocesā plānoto kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā) ir zaudējusi uzticību, un ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.[11][12][13][14]

Savā runā Valsts prezidents Zatlers brīdināja par demokrātiskās pārvaldes nopietnu apdraudējumu valstī un oligarhu pieaugošo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Saeimā, netieši norādot uz A. Lemberga, A. Šķēles un A. Šlesera nozīmīgo ietekmi uz politikas un ekonomikas norisēm valstī.[15]

Pēc referenduma par Saeimas atlaišanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. jūnijā notika Valsts prezidenta vēlēšanās,[16] kurās V. Zatleru nepārvēlēja amatā,[17] vēlēšanu otrajā kārtā vairākums deputātu nobalsoja par Andri Bērziņu.[18][19]

2011. gada 9. jūlijā V. Zatlers sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par Zatlera Reformu partijas dibināšanu, kuras dibināšanas kongress notika 23. jūlijā — dienā, kad notika referendums par 10. Saeimas atlaišanu.[20]

Saeimas ārkārtas velēšanās V. Zatleru ievēlēja par 11. Saeimas deputātu, taču deputāti aizklātā balsošanā viņu neievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju,[21] lai gan koalīcija bija vienojusies par atbalstu kandidātam. 2012. gada vasarā V. Zatleram veica prostatas vēža operāciju, vēlāk Briselē viņam veica mugurkaula operāciju.[22][23] 2013. gada jūlijā V. Zatlers atkāpās no Reformu partijas valdes priekšsēdētāja amata, bet oktobrī arī no domes priekšsēdētāja amata.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Zatlers ir precējies ar Lilitu Zatleri un viņiem ir kopīgs dēls Kārlis Zatlers. V. Zatleram ir arī divi bērni no pirmās laulības ar Elitu Zatleri (Gustavs Zatlers un Felicita Zatlere-Kotāne), bet L. Zatlerei — meita no pirmās laulības Agnese Mangule.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citu valstu apbalvojumi
  • "Pro Merito Melitensi" Lielā krusta īpašā šķira (Maltas ordenis, 2008)
  • "Par īpašiem nopelniem Tēvijas labā" (Uzbekistāna, 2008)
  • Pirmās pakāpes ordenis "Draudzība" (Kazahstāna, 2008)
  • Karaļa Tomislava Lielā pirmās šķiras ordenis ar lenti un Lielo Zvaigzni (Horvātija, 2008)
  • Jaroslava Gudrā pirmās šķiras ordenis (Ukraina, 2008)
  • Svētā Georga ordenis (Gruzija, 2009)
  • Heidara Alijeva ordenis ar ķēdi (Azerbaidžāna, 2009)
  • Ismoila Samoni ordenis un ķēde (Tadžikistāna, 2009)
  • Izabellas Katolietes ordenis un ķēde (Spānija, 2009)
  • Māras Zemes Krusta ordenis ar ķēdi (Igaunija, 2009)
  • Baltās Rozes ordenis ar ķēdi (Somija, 2010)
  • Vītauta Dižā ordenis ar ķēdi (Lietuva, 2011)
  • Rumānijas Zvaigznes ordenis ar ķēdi (Rumānija, 2011)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers». president.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  2. ↑ «Auders atstādina traumatoloģijas slimnīcas šefu.». tvnet.lv. 2003. gada 26. februārī. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  3. ↑ «Saeima vēlē nākamo Valsts prezidentu». tvnet.lv. 2007. gada 31. maijā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  4. ↑ «Profile: Valdis Zatlers - surgeon, political newcomer, president». eux.tv. 2007. gada 31. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 2007. gada 14. jūnijā. (angliski)
  5. ↑ «Valdis Zatlers». politika.lv. 2011. gada 31. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  6. ↑ «Koalīcijas partijas izvirza Zatleru Valsts prezidenta amatam». apollo.lv. 2007. gada 22. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  7. ↑ «Zooloģiskais dārzs kā apspriedes vietu politiķiem». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  8. ↑ Laura Dreimane. «Ieskats Valda Zatlera prezidentūras četros gados». latvijasradio.lv, 2011. gada 13. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. maijā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā.
  9. ↑ «Latvia elects doctor as president». bbc.co.uk. 2007. gada 31. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā. (angliski)
  10. ↑ «Unknown surgeon elected president». The Baltic Times. 2007. gada 6. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā. (angliski)
  11. ↑ «Zatlers atlaiž Saeimu». tvnet.lv. 2011. gada 28. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  12. ↑ «Zatlers nolemj rosināt Saeimas atlaišanu». delfi.lv. 2011. gada 28. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  13. ↑ «Āboltiņa nešaubās, ka tauta Saeimu atlaidīs; līdz vēlēšanām jānodrošina stabilitāte valstī». delfi.lv. 2011. gada 28. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  14. ↑ «Nacionālā apvienība ir gandarīta par prezidenta lēmumu». Visu Latvijai!. 2011. gada 28. maijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.[novecojusi saite]
  15. ↑ «Zatlers ir Latvijas vēsturē pirmais Saeimas atlaišanas ierosinātājs». delfi.lv. 2011. gada 28. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  16. ↑ «Zatlers iebilst pret sasteigtām prezidenta vēlēšanām». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  17. ↑ «Bērziņu ievēlē par Valsts prezidentu». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā.
  18. ↑ «Andris Berzins elected new president in Latvia». bbc.co.uk. 2011. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūnijā. (angliski)
  19. ↑ «Beidzas Zatlera prezidenta pilnvaru termiņš». delfi.lv. 2011. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 7. jūlijā.
  20. ↑ «Referenduma dienā Zatlers dibinās 'Reformu partiju'». Delfi. 2011.07.09. Skatīts: 2011.07.09.
  21. ↑ Zatleru arī otro reizi izgāž Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās; ZRP citu kandidātu nevirzīs
  22. ↑ Lelde Petrāne. «Zatleram ārzemēs veiks vēl vienu operāciju». Dienas Bizness (latviešu), 2012-07-18. Skatīts: 2020-01-22.[novecojusi saite]
  23. ↑ Valdis Zatlers veiksmīgi pārcietis operāciju Arhivēts 2012. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Kasjauns.lv
  24. ↑ 24,0 24,1 24,2 «Zatleram piešķirs Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu». apollo.lv. 2008. gada 30. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. martā. Skatīts: 2011. gada 15. jūnijā. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valdis Zatlers
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vaira Vīķe-Freiberga 		Latvijas Valsts prezidents
2007. gada 8. jūlijs — 2011. gada 7. jūlijs 		Pēctecis:
Andris Bērziņš
1918—1940
1993—pašlaik
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valdis_Zatlers&oldid=4049342"