Čurjumova—Gerasimenko komēta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Čurjumova—Gerasimenko komēta
Comet 67P on 19 September 2014 NavCam mosaic.jpg
Rosetta navigācijas kameras iegūtais komētas kodola attēls no 28,6 km attāluma
Atklāšana
Atklājējs K.Čurjumovs un S.Gerasimenko
Atklāšanas datums 1969. gada 23. oktobris
Citi nosaukumi 1982 VIII, 1982f, 1989 VI, 1988i, 1969 R1, 1969 IV, 1969h, 1975 P1, 1976 VII, 1975i
Orbītas parametri
Epoha 2013. gada 13. maijs
Afēlijs 5,6849 AU
Perihēlijs 1,2429 AU
Lielā pusass 3,4639 AU
Ekscentricitāte 0,6412
Apriņķošanas periods 6,45 a [1]
Inklinācija 7,0440°
Pēdējais perihēlijs 2009. gada 28. februāris
Nākamais perihēlijs 2015. gada 13. augusts[2]

Čurjumova—Gerasimenko komēta (oficiālais apzīmējums 67P/Churyumov–Gerasimenko) ir periodiskā komēta ar apriņķošanas periodu 6,45 gadi. Nākamreiz tā Saulei vistuvāk pietuvosies 2015. gada 13. augustā.

Komētas izpēti tuvumā veic Eiropas kosmiskās aģentūras starpplanētu zonde Rosetta, kura to sasniedza 2014. gada augustā.

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komētu 1969. gada 23. oktobrī atklāja astronoms Klims Čurjumovs, pārskatot fotoplates ar Komas Sola komētas attēliem, kurus pirms mēneša bija uzņēmusi Svetlana Gerasimenko Almati observatorijā. Attēla malā, kurš bija uzņemts 1969. gada 20. septembrī, viņš atklāja vēl vienu komētu, kuru gan sākumā uztvēra kā Komas Sola komētas daļu. Izpētot nākamos attēlus, kļuva skaidrs, ka jaunatklātais objekts kustas pa citu trajektoriju, tātad ir cita komēta.

Izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komētas kodola 3-D modelis, radīts pēc Habla kosmiskā teleskopa attēliem.

Veicot Čurjumova—Gerasimenko komētas trajektorijas aprēķinus, atklājās, ka tās trajektorija ir vairākkārt mainījusies. Līdz 1959. gadam komētas perihēlijs atradās 2,7 AU no Saules. 1959. gadā komēta palidoja garām Jupiteram tikai 0,05 AU attālumā no tā[3] un planētas gravitācijas ietekmē, komētas perihēlijs samazinājās līdz 1,3 AU. 2015. gadā tas būs apmēram 1,24 AU.

Gatavojoties starpplanētu zondes Rosetta misijai uz Čurjumova—Gerasimenko komētu, 2003. gada 12. martā ar Habla kosmiskā teleskopa palīdzību tika iegūti komētas attēli. Tie ļāva izveidot komētas kodola trīs dimensiju modeli. Kļuva zināms, ka komētas kodols ir apmēram 3 × 5 km liels[4] un tam ir elipsoīda forma.

2004. gada 2. martā tika palaista zonde Rosetta. Tās galvenais uzdevums būs pētīt Čurjumova—Gerasimenko komētu. Rosetta orbītā ap komētu iegāja 2014. gada 6. jūlijā. 2014. gada 12. novembrī Rosetta nolaižamais aparāts Philae nosēdās uz komētas kodola.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]