Attēla diskusija:Vladimirs Petrovs Kemeri1937.jpg

Kā pareizi būtu pēc Latvijas likumiem - 70 gadi kopš publicēšanas ir it kā pagājušiGaujmalnieks 16:35, 18 janvārī, 2009 (UTC)

Jābūt 70 gadi kopš autora nāves. :( --Feens 23:43, 18 janvārī, 2009 (UTC)

Kāpēc jautāju... Latvijas autortiesību likumā ir sekojošais punkts.

37.pants. Autortiesību termiņš attiecībā uz atsevišķiem darbu veidiem

(2) Autortiesības uz darbu, kas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai. Ja minētajā laikā autors, kura darbs likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemēroti šā likuma 36.panta pirmās daļas noteikumi.

No otras puses, likumā ir visādas atrunas, ieskaitot tādas, ka autortiesības var piederēt š.g. Benjamiņu mantiniekiem. Gaujmalnieks 07:42, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Neredzot pašu to avīzi, grūti pateikt, vai autors ir anonīms, vai nav. --ScAvenger 07:57, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Man gan aizdomas, ka "presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par notikumiem, faktiem" var pārpublicēt bez kādiem ierobežojumiem, un vienīgais, ko šajā gadījumā prasa autortiesību likums, ir autora vārda un medija, kurā tas publicēts norāde (ja pārpublicēšanu veic cits medijs, laiktraksts, tad jāskatās pēc mediju likuma, taču, ja nemaldos, vikipēdija nav reģistrēts kā masu medijs). --anonīms 08:05, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Informāciju jā, bet diez vai tas attiecas uz fotogrāfijām, kas varētu būt "audiovizuāls materiāls". To ScAvenger - nav norādīts autors, pat štata fotogrāfs JZ netiek minēts --Gaujmalnieks 08:45, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Šeit gandrīz vai jāpiekrīt Gaujmalniekam. Arī www.periodika.lv dod publisku pieeju vecākām avīzēm par 70 gadiem, bet jaunākās ir lasāmas tikai no bibliotēku telpām tikai autortiesību jautājuma dēļ.--Papuass 08:55, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Varbūt tēlojam pajoliņus? Autors nav minēts, foto vecs - ja kādam rodas pretenzijas - lai pierāda, kas un kā. (Tas tā - ideja no malas) --Krishjaanis 08:57, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Man aizdomas, ka "televīzijas raidījumos" sniegtā informācija nav drukātais vārds, bet gan tieši vizuālais materiāls, tāpat kā fotogrāfija. Un fotogrāfija no konkrēta notikuma reportāžas ir ziņa, nevis komentārs (ar komentāru, tb žurnālista intelektuālā darba pārpublicēšanu gan jābūt uzmanīgākiem - var tikai fragmentāri, maksimums 1/3 daļu). Savukārt www.periodika.lv sāka likt iekšā vecākos izdevumus tāpēc, ka tie ir informācijas ziņā vērtīgāki, tb lasītavās izsniegt tos interesentiem nozīmē neglābjami bojāt avotu 9par 70 gadiem jaunāki preses izdevumu eksemplāru ir vairāk un tie ir plašak pieejami). Ar autortiesībām tur nekāda sakara (tiesa, nevaru 100% apgalvot, tāpēc šajās dienās uzvaicāšu LNB speciālistiem, precizējot šo jautājumu). --anonīms 10:05, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Pirmās lapas apakšā rakstīts: Šajā tīmekļa vietnē ievietotā vēsturisko laikrakstu informācija, kas satur jaunumus, dažādus faktus un notikumus, saskaņā ar Autortiesību likuma 6. panta 4. daļu netiek uzskatīta par aizsargātu ar autortiesībām. Tomēr, lai izvairītos no iespējamiem strīdiem, neskaidrībām, vai pārpratumiem par laikrakstos publicēto darbu raksturu, mēs, ievērojot likuma 37. panta 2. daļā noteiktās prasības, šajā vietnē publicējam tikai to kolekcijas daļu, kas tika izdota pirms 1938. gada 1. jūlija. Pilna izdevumu kolekcija pieejama visās Latvijas publiskajās bibliotēkās (Gaismas tīklā), kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīklā. --ScAvenger 10:30, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Rādu ar pirkstiem. :) 6. pants. Autortiesības neaizsargā: "presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem". Tātad ziņu (kurā ietilpst informācija un dažkārt arī attēls) var izmantot jebkurš brīvi, neatkarīgi no gadiem, kad tā publicēta. Taču tas attiecas tikai uz informāciju, bet neattiecas uz komentāriem, tb žurnālista radošo intelektuālo darbu. Savukārt avīzē ir gan ziņas, gan komentāri un raksti vienuviet. Ja par to Vladimiru Petrovu Ķemeros 1937. gadā tā ir ir ziņa, nekādu ierobežojumu nav un visa šī attēla izcelsmes apspriešana ir tukšu salmu kulšana. Ja tas ir raksts, tik vienkārši nav (neviens nezina kā ir - līdzšinējā LR jurisprudences praksē precedentu nav, savukārt LNB jau tā spiesta maksāt AKA/LAA par katru kopiju, kamēr nav atraduši līdzekļus un noalgojuši labu juristu komandu, lai autortiesību sutenerus paņemtu pie dziesmas, vienkārši nevēloties riskēt ar publisku kašķi, lai cik tas absurds ar nebūtu). --anonīms 11:08, 19 janvārī, 2009 (UTC)

Sazinājos ar LNB vadību. Kā man paskaidroja, publisko sākotnēji visvecākos preses izdevumus: "Vispirms tika digitalizēti vecie laikraksti, lai saprastu kā ir tikt galā ar latviešu laikrakstu gotiku (briesmīgi - pagaidām tā arī netikām, nākošo 2-3 gadu projekts tagad), un lai pasargātu tos izdevumus, kas taisās sabrukt vai to jau aktīvi dara." Savukārt jaunākie izdevumi ir pagaidām bibliotēku lietotājiem pieejami nevis tāpēc, ka tos publiskot plašākai auditorijai liegtu likums par autortiesībām, bet tāpēc, ka šobrīd tiek gatavota pilna juridiskā pakete par LNB esošo fondu un materiālu publiskošanu šai sakarā. Tāpēc pagaidām neskalda pa sadaļām - to publiskojam, bet par to iesim strīdēties, - tb iemesls ir tīri iekšējie organizatoriskie jautājumi. Savukārt par autortiesībām sakarā ar šo diskusiju jurists (ne no LNB, bet privātā kārtā) paskaidroja, ka uz ziņām autortiesību ierobežojumi neattiecas, bet mantiskās tiesības pieder attiecīgajam preses izdevumam - ja konkrētais preses izdevums vairs nepastāv, tad nav neviena mantisko autortiesību subjekta un spēkā ir autora nemantiskās tiesības (t.i. autortiesības tiek pārkāptas tikai gadījumā, ja nemin autora vārdu vai piesavinās viņa intelektuālo darbu, piedēvējot tam citu autoru). --anonīms 14:59, 20 janvārī, 2009 (UTC)

Vispār tas priecē :) --ScAvenger 15:03, 20 janvārī, 2009 (UTC)