Civilinženierija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Falkirk Wheel - rotējošs kuģu lifts Skotijā

Musdienās, civilinženierija ir inženierijas lauks, kurš nodarbojas ar fiksētu struktūru vai infrastruktūras objektu plānošanu, konstruēšanu un uzturēšanu, kuras ir saistītas ar zemi, ūdeni vai civilizāciju un tās procesiem. Pārsvarā civilinženierija mūsdienās nodarbojas ar ceļu būvi, ūdens apgādi, kanalizācijām, plūdu kontroli un noslogojumu. Būtībā civilinženierija ir profesija, kas padara pasauli par labāku vietu apdzīvošanai.

Civilinženierija ir plašākā no inženierijas laukiem. Būtībā, inženierija reiz sadalījās divos laukos - militārajā inženierija un civilajā inženierijā. Civilinženierija joprojām ir nozare, kura apkopo daudzas un dažādas specialitātes zem viena jumta.

Profesijas apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai kļūtu par strādājošu civilo inženieri ir jāpabeidz augstskola ar sekojošiem vairākiem prakses gadiem. Katra valsts pati nosaka nepieciešamo civilinženiera kvalifikācijas sertifikātus. Algas šīs profesijas speciālistam ir ap 100 000$ gadā.

Apakšdisciplīnas civilinženierijai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārīgā civilinženierija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārīgā civilinženierija ir lauks, kurš nodarbojas ar fiksētu projektu mijiedarbību ar plašāku pasauli. Vispārīgie civilinženieri strādā tuvi ar pētniekiem un specializētiem civilinženieriem, lai piemērotu un pasniegtu fiksēto projektu tās dotajā vietā, sabiedrībā un zemē, ūdens apgādes sistēma, kanalizēcijas sistēmā, zemes sadalē utt.

Būvinženierija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būvinženierija nodarbojas galvenokārt ar tiltu, ēku, naftas platformu un citu objektu dizainēšanu un analīzi. Tas sevī iekļauj izturības un spēku aprēķināšanu dotajā struktūrā. Tomēr šīs nozares speciālisti arī strādā ne tik tipiskos būvinženierijas laukos, kā lidmašīnu dizainēšana, kosmosa kuģu dizainēšana un pat biomedicīnisko ierīču dizainēšanā.

Ģeotehniskā inženierija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeotehniskās inženierijas galvenā pētniecības tēma ir saistīta ar grunts īpašībām, grunts daļiņu mehāniku, grunts kompresiju, nogāzēm, sintētisku materiālu izmantošanu grunts struktūrās, grunts dinamiku, grunts-struktūras mijiedarbību u.c. Ģeotehniskās inženierijas nozīmi ir grūti nenovērtēt: celtnei jābūt būvētai uz tai atbilstošu zemi.

Transporta inženierija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transporta inženierija galvenokārt nodarbojas motorizētu transporta sistēmu plānošanu un veidošanu. Tas sevī iekļauj tādas lietas, kā rindas teoriju, satiksmes plūsmas plānošanu, ceļu ģeometrisko dizainu un braucēju uzvedības modeļu veidošanu. Noslodzes operāciju simulēšana ir veikta ar satiksmes un braukšanas algoritmiem, kas var būt ļoti sarežģītas skaitļošanas problēmas. Citas, specifiskākas transporta inženierijas nozares vairāk koncentrējas uz dzelzsceļu sistēmām, ostām un lidostām.

Vides inženierija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt nodarbojas ar dažādu bioloģisku, ķīmisku, termisku atkritumu pārstrādi un noglabāšanu, ūdens un gaisa attīrīšanu un citiem ekoloģiskiem jautājumiem. Hidraulikas inženierija. Galvenokārt nodarbojas ar šķidrumu plūsmām un to transportēšanu. Pārsvarā ūdeni. Konstruēšanas inženierija. Apvienos sevī citu nozaru problēmu risinājumu apvienošanu un izpildīšanu. Apvieno tādas nozares kā transportēšanas inženieriju, vides inženieriju, ģeotehnisko inženieriju u.c.

Materiālu zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī nozare civilās inženierijas ietvaros nodarbojas ar materiālu pētīšanu ar iespējamu inženierijas pielietojumu. Pārsvarā civilajā inženierijā šī nozare pēta betonu un metālus.