Dalībnieks:Kabacs
Ūh.Tā nu es sēžu un domāju:"kaBacs!" Helloū, ko ta tas nozīmē?Ko ta es Te, šai ņū vietā daru?Vai meklēju patvērumu, vai arī gribu izcelties?! Nē, ne viens, ne otrs. Tā nu, ļumekli, klausies!
Sēžu. Skatos. Paveras skats. Tāds mazs, sīks, bet tomēr. Nodomāju, nu gan esmu malacs, nu it kā nav jau man maza acs, bet tomēr-ieraudzīju. Viņš. Viņš iet un skatās.Viņš un skatās tajos zilajos padebešos. Es ar. Tas bija auns?!Auns ar diviem ragiem?!Ņea, onlī mākonis-tā nu tas otrs Viņš atbild. Kapēc tad es arī redzu aunu?!Tādu izplūdušu bišķīt, bet tomēr. Starpcitu-šīsdienas saule-cepina ne pa jokam, Zelta Kamols pacenties mūs palolot ar pigmenta uzņemašanas iespēju.
Sāku iet. Gāju, saģērbusies rōzā drēbēs, kaut gan viens bij teicis-šovasar rōzā nav modē..bet pfū, kuru tas interesē-ir labi. Ar vārdiem uz mēles-who cares, noklusēju. Jo es takš zinu, kas ir Kabacs, esmu vienkārša, es klaunus piekāšu, bet tomēr paliek atmiņā.
Turpinājums sekos, ne jau kā aste pakaļ, bet būs.