Skudrulauvu dzimta
| Skudrulauvu dzimta | ||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Skudrulauvas kāpurs |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Skudrulauvu dzimta (Myrmeleontidae) ir pie tīklspārņu kārtas piederoši kukaiņi. Parastā skudrulauva pieder pie skudrulauvu dzimtas, kuru pasaulē pārstāv aptuveni 2200 skudrulauvu sugu. Latvijā atrodamas 3 skudrulauvu sugas. Visbiežāk izplatīta parastā skudrulauva (Myrmeleon formicarius), retāk Euroleon nostras un Myrmeleon bore.
Skudrulauvas savu nosaukumu ieguvušas savu kāpuru dēļ — tie veido ķerambedrītes saviem upuriem, pa zemi staigājošiem kukaiņiem. Parastās skudrulauvas kāpuri no Eiropas sugām ir vismazāk prasīgie pret augsnes sasilšanu; tiem pietiek, ja smiltis sasilst līdz 40 °C. Skudrulauvas kāpurs ir vienu līdz pusotru centimetru garš, tā ķermeņa krāsa ir brūngana, parasti atkarīga no substrāta krāsas, kur kāpurs dzīvo.
Pieaugušo skudrulauvas kukaiņu ķermeņa garums sasniedz četrus centimetrus, bet spārnu izpletums dažreiz pārsniedz septiņus centimetrus. Kukaiņiem ir 4 spārni, parasti tie ir bezkrāsaini ar nedaudziem brūnganiem plankumiem. Pieaugušu kukaini var redzēt jūnija beigās, arī jūlijā. Kukaiņi ir neveikli lidotāji.
Skudrulauvas kukaiņiem spārni ir bagātīgi punktoti.
Skudrulauvas visvieglāk novērot vietās, kur ir to kāpuriem piemērotas sausas, irdenas smiltis, kuras saulē labi uzsilst. Tās ir kāpās, priežu mežu malās un izcirtumos, smilšainās ceļmalās. Visvieglāk skudrulauvas ir novērot pēc to kāpuru ķerambedrītēm - krāteriem.
Sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
Skudrulauvu dzimta (Myrmeleontidae)
- apakšdzimta: Acanthaclisinae
- apakšdzimta: Brachynemurinae
- apakšdzimta: Dendroleontinae
- apakšdzimta: Dimarinae
- apakšdzimta: Echthromyrmicinae
- apakšdzimta: Myrmecaelurinae
- apakšdzimta: Skudrulauvu apakšdzimta (Myrmeleontinae)
- apakšdzimta: Nemoleontinae
- apakšdzimta: Palparinae
- apakšdzimta: Pseudimarinae
- apakšdzimta: Stilbopteryginae
