Vienlīdzīgi teikuma locekļi
| Piemēri |
|---|
Šajos piemēros vienlīdzīgie teikuma locekļi ir atzīmēti treknrakstā.
|
Vienlīdzīgi teikuma locekļi ir tādi funkcionāli līdzvērtīgi[1] teikuma locekļi, kas teikumā paskaidro vienu un to pašu vārdu un atbild uz vienu un to pašu jautājumu. Vienlīdzīgus teikuma locekļus var veidot gan divi, gan vairāk nekā divi viena nosaukuma (piemēram, vairāki apzīmētāji vai apstākļi) teikuma locekļi.[2] Vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem ir viena un tā pati sintaktiskā funkcija, tāpat tiem piemīt sakārtojuma sakars.[2] Vienlīdzīgi teikuma locekļi teikumā var atrasties gan līdzās, gan šķirti. Tie var būt saistīti gan ar saikļiem (vienvārda, vienvārda atkārtotajiem, vairākvārdu, vairākvārdu pāru saikļiem), gan bez tiem. Ja saistījumā netiek izmantoti saikļi, tādā gadījumā to saistīšanai tiek izmantots komats, retāk — domuzīme, kols vai semikols.[3] Var būt arī jaukts saistījums — daļa vienlīdzīgo teikuma locekļu tiek saistīti bez saikļa, daļa ar to.[4] Vienlīdzīgi var būt jebkuri teikuma locekļi — gan virslocekļi, gan palīglocekļi. Parasti tie tiek kārtoti pēc izteikto darbību, norišu vai parādību secības.[5]
Par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem netiek uzskatīti viena un tā paša vārda atkārtojumi, piemēram, "Viņš gāja, gāja", ko pieskaita pie atkārtotajiem teikuma locekļiem.[6] Tāpat pie vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nav pieskaitāmas konstrukcijas ar saskaņoto un nesaskaņoto apzīmētāju, piemēram, teikumā "Šodienas jautro noskaņojumu nomāca pelēkā vakara krēsla".[7]
Vienlīdzīgi teikuma locekļi teikumā var tikt lietoti ar vispārinošo vārdu.[6]
Latviešu valodā pastāv liela daudzveidība, kā arī plašs vienlīdzīgo teikuma locekļu lietojums.[1] Vienkāršā teikumā vai salikta teikuma daļā var būt ne tikai viena, bet gan divas un vairāk vienlīdzīgo teikuma locekļu grupas, piemēram, "Vecais un zilā kreklā tērpies kungs gāja tālāk un domāja par rītdienu", kur vienu grupu veido "vecais" un "tērpies", bet otru — "gāja" un "domāja".
Vienlīdzīgus teikuma locekļus, kuru pamatā ir noslēgtas, nevis vaļējas vārdrindas, parasti veido vienīgi divi komponenti.[5] Šādām konstrukcijām ir raksturīgi saikļi bet, nevis, nevis — bet, jeb, vai nu — vai arī u.c., piemēram, "Es vēlos lūgt viņas roku, bet baidos".[5]
Pieturzīmju lietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Komats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Saikļi | Komata likšanas vieta |
Piemērs |
|---|---|---|
| un, vai | Katra atkārtotā priekšā | Mēs šajās brīvdienās brauksim uz Siguldu vai Cēsīm, vai Valmieru. |
| un, vai | Starp vārdu pāriem | Dejotāji bija no Rīgas un Daugavpils, Bauskas un Ventspils. |
| bet, kā arī, tomēr, toties, ne, nevis, kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī | Saikļa priekšā | Šī bija vējaina, tomēr silta diena. |
| gan — gan, drīz — drīz, ir — ir, ne — ne, nedz — nedz, te — te | Atkārtotā saikļa priekšā | Izrāde domāta gan maziem, gan lieliem. |
| kā — tā, ne — bet, ne vien — bet arī, ne tikvien — bet arī, tiklab — kā, tiklab — kā arī, vai nu — vai |
Saikļa otrās daļas priekšā | Man paliek silti ne vien no uguns, bet arī no mātes mīļuma. |
Ja vienlīdzīgie teikuma locekļi netiek saistīti ar saikļiem, ir jālieto pieturzīmes. Parasti tiek izmantots komats. Ar komatu ir atdalāmi visi savā starpā vienlīdzīgi teikuma locekļi, tomēr ir jāņem vērā satura nianses. Tās bieži nosaka to, vai vienlīdzīgi ir apstākļi un dubultlocekļi vai arī kādi citi teikuma locekļi.[3] Piemēram, teikumā "Pagalmā guļ aizmests sadauzīts televizors." divdabji "aizmests" (dubultloceklis) un "sadauzīts" (apzīmētājs) katrs attiecas uz savu vārdu teikumā (aizmests uz guļ un sadauzīts uz televizors), tādēļ nav liekams komats šo locekļu atdalīšanā, tomēr teikumā "Guļ pamesta, apsnigusi lokomotīve." abi divdabji — "pamesta" un "apsnigusi" — ir vienlīdzīgi apzīmētāji.[3]
Ar komatiem atdalāmi vienlīdzīgi teikuma locekļi, kur katru paskaidro vēl kādi vārdi, piemēram, "putni taisa ligzdu, dēj olas, baro mazos".[8] Ja vienlīdzīgie teikuma locekļi tiek saistīti ar pāra saikļiem (piemēram, ne — bet, ne tikai — bet arī), tad komats tiek likts pirms saikļa otrās daļas.
Ar komatu netiek atdalīti ar vienādām verba formām izteikti divi izteicēji, kas izsaka vienu jēdzienu un pirmais verbs tiek lietots stilistiska pastiprinātāja funkcijā (parasti tās ir darbības vārdu iet, ņemt formas), piemēram, "Ej nu sazini, kur viņš aizgāja".[9] Komats liekams starp šādiem izteicējiem, ja pirmais darbības vārds izsaka atsevišķu darbību un nav lietots kā pastiprinātājs, piemēram, "Izej, nomazgā mašīnu".[10] Ar komatu nav atdalāmi priekšvārdi, kas attiecas uz vienu personu ("Jānis Alberts Jansons"), kā arī morfoloģiski vienādus vienotu jēdzienu izsakošus vārdus, kas veido frazeoloģiskas vienības, piemēram, šis tas, kāds nekāds, šur tur. Ar komatu nav atdalāmi tādi vienas vārdšķiras vārdi, ar kuriem tiek nosaukta viena jēdzieniska vienība, kas izteikta ar pakāpeniskiem jēdzieniem, piemēram, "četrus gadus piecus mēnešus vecs bērns".[11]
Ja vienlīdzīgi teikuma locekļi tiek saistīti ar saikļiem un, vai, jeb, tad komats saikļu priekšā pēc pirmās to izmantošanas reizes netiek lietots. Ja ar šiem saikļiem tiek saistīti vismaz trīs vienlīdzīgi teikuma locekļi, komats tiek likts katra atkārtotā saikļa priekšā, piemēram, "Šai meitenei bija skaistas acis un sirds, un mati".
Komats atkārtotā saikļa un priekšā nav vajadzīgs, ja pa pāriem tiek saistīti semantiski tuvi vai pretēji teikuma locekļi, piemēram, "Nekārtība bija tur un tur un tur un tur".[12] Tāpat komats nav liekams, ja katrs atkārtotais un attiecas uz savu vienlīdzīgo teikuma locekļu grupu, piemēram, "Viņi bija skaisti un jauni un ar laiku izbija", kur pirmais un saista "bija" un "izbija", savukārt otrs — "skaisti" un "jauni".[12] Komats atkārtota un priekšā nav vajadzīgs, ja iepriekšējais un ticis lietots ne kā vienlīdzīgu teikuma locekļu saistītājs, bet gan kā palīgteikuma ievadītājs u. t.t., piemēram, "Un zirgs skrēja un sāka celties kalnā".[13]
Semikols
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vienlīdzīgu teikuma locekļu saistīšanai semikols tiek lietots, ja katrs komponents veido plašāku konstrukciju, kurā nepieciešams komats, piemēram, "dzeltena, spoža saule; auksts, patīkams vējš". Tādējādi notiek izvairīšanās no pārpratumiem, kas var rasties, ja tiek lietoti vienīgi komati.[14]
Semikols var tikt lietots, ja nepieciešams vienlīdzīgus teikuma locekļus apvienot semantiski vienotās grupās vai arī jāparāda parādību nevienlīdzīgums vai nevienādums, piemēram, "Kādreiz Velns bijis izslāpis; piegājis pie dīķa un bridis iekšā".[14]
Domuzīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Domuzīme vienlīdzīgo teikuma locekļu saistīšanā parāda dažādas semantiskas un stilistiskas nianses.
Domuzīme tiek lietota vairāku izteicēju saistīšanā, lai tos nošķirtu semantiski. Parasti aiz domuzīmes lietotais izteicējs izsaka iepriekšējā izteicēja darbības sekas vai arī paskaidro to tuvāk, piemēram, "Lapsa palika uz vietas — stāvēja un klausījās".[15] Domuzīme var tikt lietota, ja vienlīdzīgie teikuma locekļi tiek saistīti ar saikli bet un iepriekšējā komponenta beigās ir izklāstīts nosacījums, piemēram, "Sākumā mēs gājām ātri, bet, aizdomājušies par notikušo, — lēni".[15]
Vienlīdzīgi teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Konstrukcija | Piemērs |
|---|---|
| v: v1, v2, v3. | Mājās bija atrodamas dažādas mantas: slotas, dakšas, somas. |
| v — v1, v2, v3 — ... | Lielāko ezeru — Drīdža, Burtnieka, Rušona, Ežezera — krastā ir patīkami atpūsties. |
| v — v1, v2, v3 — v ... | Visas — Anna, Madara, Daniela — visas ir jaukas meitenes. |
| v, kā v1, v2, v3, ... | Mārīte rādīja puķes, kā rozes, rudzupuķes, vijolītes, savām draudzenēm. |
| tādi v kā v1, v2, v3 ... | Šodien ziņās galvenie bija tādi temati kā jaunā premjerministra ievēlēšana, Adventes sākšanās, beidzot notikusī apkures ieslēgšana. |
| v1, v2, v3 — v ... | Puķes, konfektes, šokolāde — viss ir nopērkams šajā veikalā. |
| v — vispārinošais vārds (piemēros atzīmēts treknrakstā), v1, v2, v3 — vienlīdzīgie teikuma locekļi (piemēros atzīmēti slīprakstā) | |
Vispārinošais vārds ir plašākas nozīmes vārds, kurā ietverts ar atsevišķajiem vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem nosaukto priekšmetu vai pazīmju sugas vārds. Tas dod kopīgu nosaukumu visām parādībām vai pazīmēm, kas tiek izteiktas ar vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem.[16] Vienlīdzīgie teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu rakstos var tikt saistīti gan ar domuzīmi, gan kolu, retāk tiek lietots arī komats,[17] runā tiek lietota pauze.[18]
Vispārinošais vārds var atrasties gan pirms uzskaitījuma, gan aiz tā. Ja tas atrodas pirms vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem, tad tas nosauc plašāku jēdzienu, kam seko tā elementu vai piemēru uzskaitījums.[17] Ja vispārinošais vārds atrodas aiz vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem, tad tie precizē vai detalizē tā saturu.[17]
Par vispārinošo vārdu tiek lietoti lietvārdi vai vietniekvārdi, retāk — skaitļa vārdi, īpašības vārdi un apstākļa vārdi.[16]
Vienlīdzīgi teikuma locekļi aiz vispārinošā vārda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lietojums ar kolu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ja vienlīdzīgi teikuma locekļi atrodas aiz vispārinošā vārda, kas izteikts ar vietniekvārdu viss, kam seko tā elementu uzskaitījums, tiek lietots kols.[19] Viss var atrasties tieši priekšā kolam, tāpat starp viss un kolu var būt dažādi paskaidrojoši vārdi, piemēram, "Viņam bija viss: māja, darbs, ģimene." un "Parkā viss tik gaišs: koki, zālīte, celiņš!"
Kols tiek lietots aiz vispārinošā vārda nozīmē lietota lietvārda, kas nosauc sugas jēdzienu un kam seko pasugas jēdzienu uzskaitījums ("Pāri bija palikušas tikai dažas lietas: grābekļi, atkritumu maisi un cimdi.").[19]
Kols lietojams aiz vispārinošā vārda nozīmē lietota lietvārda, kas ticis sasaistīts ar vietniekvārdu šāds, tāds vai arī skaitļa vārdiem, kā arī apzīmētāju, kas izteikts ar adjektīvu dažāds, visāds, citāds daudzskaitļa formām, piemēram, "Mums bija dažādi uzdevumi: ravēšana, rakšana, vākšana".[19] Kols lietojams arī gadījumā, ja pēc kola esošie vienlīdzīgie teikuma locekļi nav tās pašas kategorijas vārdi kā vispārinošais vārds, piemēram, "Kaķi izturējās naidīgi: slēpās un šņāca".[19]
Lietojums ar domuzīmi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Domuzīme aiz vispārinošā vārda lietojama, ja vienlīdzīgie teikuma locekļi vairāk paskaidro un izvērš vispārinošā vārda saturu.[20] Domuzīme lietojama, ja vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem ir vairāk domas izvērsuma nozīme nekā uzskaitījuma nozīme, piemēram, "Jānim ir vairāki automobiļi — viens vieglais un daži smagie".[20]
Domuzīme liekama gan pirms, gan arī pēc vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem, ja tie un vispārinošais vārds atrodas starp citiem teikuma locekļiem, piemēram, "Viņa pasauca savus bērnus — Jāni un Pēteri — un gāja uz veikalu".[20] Vienlīdzīgo teikuma locekļu priekšā liekams komats un domuzīme, ja vispārinošais vārds vēl tiek paskaidrots ar palīgteikumu, piemēram, "Visur, kur mēs gājām, — veikalā, restorānā, sabiedriskajā transportā — mūs atpazina".[21]
Ja vienlīdzīgie teikuma locekļi un vispārinošais vārds pēc interpunkcijas likumiem no pārējā teikuma atdalāms ar komatu, tad aiz vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem lietojama gan domuzīme, gan komats, piemēram, "Dažādi koki — priedes, bērzi un apses —, kas pavērās mums priekšā, izkrāšņoja šo jauko ceļojumu".[21] Aiz noslēdzošās domuzīmes lietojams komats, ja aiz vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem seko vēl kāds teikuma komponents, piemēram, "Jūs varat runāt par visiem — ārstiem, ugunsdzēsējiem, policistiem —, bet par skolotājiem gan paklusējiet!"[21] Ar domuzīmēm (dažkārt papildus var tikt lietoti arī komati) tiek atdalīti tie vispārinošie vārdi, kas lietoti gan pirms, gan aiz vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem, piemēram, "Visur — lielās rūpnīcās, mazās skolās, pilsētu laukumos, lauku ciematos — visur runāja par vēlēšanām".[22]
Lietojums ar komatu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aiz vispārinošā vārda esošos vienlīdzīgos teikuma locekļus var atdalīt arī ar komatu, tādējādi tos mazāk izdalot.[22] Tā parasti tiek darīts ar tiem vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem, kas tiek saistīti ar pāra saikļiem, piemēram, "Abiem, tiklab Jānim, kā arī Pēterim, bija skaistas sievas".[22] Ar komatu tiek atdalīti vienlīdzīgie teikuma locekļi, ja tie tiek ievadīti ar salīdzinātājvārdu kā un izvērš precizējamā vārda saturu, piemēram, "Vairākas Gaujas pietekas, kā Rauna, Amata, Vējupīte, Krāčupe, ir ļoti skaistas".[22] Komats nav lietojams, ja veidojas konstrukcija ar tādi kā, piemēram, "Tādas Gaujas pietekas kā Rauna, Amata, Vējupīte, Krāčupe ir ļoti skaistas".
Vienlīdzīgie teikuma locekļi pirms vispārinošā vārda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ja vispārinošais vārds atrodas aiz vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem, tad tā priekšā liekama domuzīme.[23] Parasti aiz vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem lietotais vispārinošais vārds ir vietniekvārds viss, tas viss vai arī apstākļa vārds visur, piemēram, "Skolotājiem, tehniskajam personālam, skolēniem — visiem bija jāpulcējas pagalmā".[23]
No vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem tiek atdalīts plašākas nozīmes jēdziens, kas parasti izteikts ar darbības vārdu, lietvārdu vai citas vārdšķiras vārdu, var būt arī plašāks vārdu savienojums, piemēram, "Jāmāca bērni, jālabo kontroldarbi — jāpelna dienišķā maize".[23]
Domuzīme liekama pirms palīgteikuma vai vārdu savienojuma, ja tam ir vispārinājuma nozīme un tas atrodas vispārinošā vārda priekšā, piemēram, "Jānim vajadzīgas grāmatas, burtnīcas, pildspalvas — vārdu sakot, viss, kas skolēnam nepieciešams".[24]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Latviešu valodas gramatika 2013, 801. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Ceplīte & Ceplītis 1997, 130. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Blinkena 2009, 227. lpp.
- ↑ Latviešu valodas gramatika 2013, 803. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Latviešu valodas gramatika 2013, 802. lpp.
- ↑ 6,0 6,1 Ceplīte & Ceplītis 1997, 131. lpp.
- ↑ Romane 2000, 100. lpp.
- ↑ Blinkena 2009, 228. lpp.
- ↑ Blinkena 2009, 229. lpp.
- ↑ Blinkena 2009, 230. lpp.
- ↑ Blinkena 2009, 231. lpp.
- ↑ 12,0 12,1 Blinkena 2009, 232. lpp.
- ↑ Blinkena 2009, 233. lpp.
- ↑ 14,0 14,1 Blinkena 2009, 240. lpp.
- ↑ 15,0 15,1 Blinkena 2009, 241. lpp.
- ↑ 16,0 16,1 Veckāgana 1997, 43. lpp.
- ↑ 17,0 17,1 17,2 Blinkena 2009, 242. lpp.
- ↑ Veckāgana 1997, 44. lpp.
- ↑ 19,0 19,1 19,2 19,3 Blinkena 2009, 243. lpp.
- ↑ 20,0 20,1 20,2 Blinkena 2009, 244. lpp.
- ↑ 21,0 21,1 21,2 Blinkena 2009, 245. lpp.
- ↑ 22,0 22,1 22,2 22,3 Blinkena 2009, 246. lpp.
- ↑ 23,0 23,1 23,2 Blinkena 2009, 247. lpp.
- ↑ Blinkena 2009, 248. lpp.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Brigita Ceplīte, Laimdots Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika (pārstrādāts izd.). Zvaigzne ABC, 1997. ISBN 9984-04-641-9.
- Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. ISBN 9984-11-109-1.
- Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. ISBN 9984-17-102-7.
- Aina Blinkena. Latviešu interpunkcija (otrais, pārstrādātais izd.). Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. ISBN 978-9984-40-516-2.
- Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. ISBN 978-9984-742-70-0.