Acetons
| Acetons | |
|---|---|
  Acetona struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | (CH3)2CO |
| Molmasa | 58,08 g/mol |
| Blīvums | 790 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 178,2 K (-94,9 °C) |
| Viršanas temperatūra | 329,4 K (56,3 °C) |
Acetons (propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH3)2CO) ir vienkāršākais, pazīstamākais un svarīgākais ketons. Acetons ir gaistošs, bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar raksturīgu smaržu.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Acetons kopā ar spirtu veidojas no cietes, dekstrīna, maltozes dažu baktēriju (Bacterium acetoaethylicum, Bacillus macerans) iedarbībā.
Acetonu ievērojamā daudzumā satur diabēta slimnieku urīns, tas tur veidojas, atšķeļoties CO2 no vielmaiņas produkta acetoetiķskābes CH3COCH2COOH.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Acetons samērā lielā daudzumā atrodas koksnes sausās destilācijas produktos, taču atdalīt acetonu no tiem ir sarežģīti.
Var iegūt, laižot etiķskābes tvaikus pāri sakarsētam cērija karbonātam.
Rūpnieciski acetonu iegūst pēc kumola metodes no benzola un propilēna (sk. Ūdra—Sergejeva—Hoka reakcija).
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reaģējot ar ūdeņraža peroksīdu, var veidoties acetona peroksīds, kas ir nestabila sprāgstviela.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Acetonu plaši lieto kā šķīdinātāju. Acetons ir vērtīga izejviela daudzu organisku savienojumu iegūšanai.
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||
|