Blombergi
Fon Blombergi (vācu: von Blomberg) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15. gadsimta un bija ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vēlāk dzimtas atzari izplatījās arī Prūsijā un ASV.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par šīs Kurzemes bīskapijas vasaļu dzimtas ciltstēvu uzskata Pūņu (Puhnen) muižnieku Hermani no Blomenbergas (Hermann Blomenberch, 1442–1467), bet dzimtas ģeneoloģiskā līnija izsekojama līdz Johanam Blombergam, kurš minēts 1583. gadā kā Sermītes (Sergemit(h)en) muižas īpašnieks.
Hermanis Ulrihs fon Blombergs bija viens no Piltenes apgabala landrātiem, kurš 1795. gada 28. martā parakstīja padošanās aktu Krievijas impērijai, pārtraucot personālūniju ar Poliju—Lietuvu.
Sermītes, Sieksātes (Sexaten) un Pērbones (Perbohnen) muižu īpašnieks Johans Albrehts fon Blombergs bija Svētās Romas impērijas ķeizara padomnieks un sūtnis Maskavā (1682), ķeizars Leopolds I Hābsburgs viņam un viņa brāļiem Heinriham un Sebastjanam 1670. gadā piešķīra mantojamu barona titulu. Kārlis Augusts fon Blombergs (1726–1793) bija Prūsijas armijas pulkvedis, viņa mazmazdēls Hermanis fon Blombergs (1836–1924) bija Prūsijas armijas ģenerālis, savukārt viņa madēls ģenerālfeldmaršals Verners fon Blombergs (1878–1946) bija Vācijas kara ministrs (1933–1938).