Diferenciāldiagnoze

Vikipēdijas lapa

Veselības aprūpē diferenciāldiagnoze (saīsināti, angļu: DDx) ir pacienta vēstures analīzes un fiziskās izmeklēšanas metode, lai noteiktu pareizu diagnozi. Tas ietver noteiktas slimības vai stāvokļa nošķiršanu no citiem, kam ir līdzīgas klīniskas pazīmes.[1] Klīnicisti izmanto diferenciāldiagnostikas procedūras, lai diagnosticētu konkrēto pacienta slimību vai, vismaz, lai ņemtu vērā jebkādus tūlītējus dzīvībai bīstamus apstākļus. Bieži katru atsevišķo iespējamās slimības variantu sauc par diferenciāldiagnozi (piemēram, akūts bronhīts var būt diferenciāldiagnoze klepus novērtēšanā, pat ja galīgā diagnoze ir saaukstēšanās).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Definition of DIFFERENTIAL DIAGNOSIS». www.merriam-webster.com (angļu). Skatīts: 2023-02-03.