Hinhidrons

Hinhidrons
	; Hinhidrona struktūrformula ; (pareizāk to rakstīt nevis ar saitēm starp skābekļa un ūdeņraža atomiem, bet ar vienu bultiņu starp abiem sešlocekļu cikliem); ; Hinhidrona paraugs
CAS numurs	106-34-3
Ķīmiskā formula	C6H4O2 · C6H6O2
Molmasa	218,21 g/mol
Blīvums	1350 kg/m3
Kušanas temperatūra	168 °C
Šķīdība ūdenī	4 g/l pie 20 °C (disociē)

Hinhidrons ir hidrohinona un hinona īpatnējs savienojums — lādiņa pārneses komplekss. Hinhidrons ir violetmelna kristāliska viela (mirdzoši kristāli).^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hinhidronu pirmais ieguva vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers. Hinhidrons bija pirmais ķīmijas literatūrā aprakstītais molekulārais komplekss.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hinhidrons rodas, oksidējot hidrohinonu ar dzelzs(III) hlorīdu. Reakcijā rodas 1,4-benzohinons, kas iedarbojas kā elektronakceptorais komponents uz vēl neizreaģējušo hidrohinonu. Hidrohinons lādiņa pārneses kompleksā ir elektrondonorais komponents. Šādā kompleksā to veidojošās molekulas turas kopā galvenokārt elektrostatisko pievilkšanās spēku dēļ.^[2]