Jēkabs Klaviers
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Jēkabs Klaviers (1865-1937) bija Latvijas Bruņoto spēku virsseržants, otrs vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.[1]
Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jēkabs Klaviers dzimis Džūkstē, viņa tēvs bija namdaris-galdnieks, barona Drahenfelsa dzimtcilvēks. 1879. gadā Klaviers beidza Džūkstes tautskolu pilna kursa apjomā, taču tālākai izglītībai trūka līdzekļu un Klaviers apguva tēva arodu, kļūstot par galdnieku. 1887. gadā Klavieru iesauca Krievijas impērijas armijā obligātā militārā dienesta izpildei, viņš dienēja Leibgvardes jēgeru pulkā, dienesta gaitas beidzot 1891. gadā feldfēbeļa pakāpē. Pēc dienesta Klaviers apmetās uz dzīvi Liepājā un aptuveni 14 gadus strādāja Liepājas-Romnas dzelzceļa darbnīcā, no 1913. gada bija dokmeistars Karostas darbnīcā.[2]
Latvijas brīvības cīņās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1919. gada pavasarī, paklausot jaundibinātās Latvijas Republikas Pagaidu valdības aicinājumam, Latvijas bruņotajos spēkos pieteicās Klaviera vienīgais dēls, 17 gadus vecais Fricis. Bermontiādes laikā, ienaidnieka spēkiem 1919. gada 13. novembrī pietuvojoties Liepājai, Klaviers pats iestājās tur izvietotajā 3. Latgales papildu bataljonā (vēlākajā 10. Aizputes kājnieku pulkā[2]).
14. novembrī, nacionālā karaspēka vienībām gatavojoties izšķirošam pretuzbrukumam Ziemeļu fortiem, ko bija ieņēmušas vācu vienības, cīņai pievienojās Klaviers. Lūk, kā situāciju vēlāk raksturo kāds Latgales papildu bataljona virsnieks:
| “ | Kaujas karstumā mūsu uzbrūkošai daļai pievienojās kāds privāti ģērbies vecītis ar sirmu bārdu un krievu šauteni rokā. 14. novembra rītā pēc Saulesmuižas ieņemšanas vada komandieris sastapa viņu priekšlīnijā ķēdē apšaudot pretinieku. Uz jautājumu: «No kādas rotas?» tas atbildēja: «Ne no kādas» un augstākā mērā pašapzinīgi piebilda: «Kas tad būs, ja vācieši ieņems Liepāju?!»[2] | ” |
Ienaidnieka pārspēka trieciens spieda latviešu kareivjus bēgt, taču Klaviers tos apturēja, piedraudot tos pašrocīgi nošaut atkāpšanās gadījumā, sapulcināja ap sevi un veda triecienā, pārsteidzot ienaidnieku, un kā pirmais ieņēma Ziemeļu fortus.
Par varonību šajā kaujā Klavieru apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, kā arī Francijas Ārlietu Goda medaļu, vēlāk viņu arī iecēla par 10. Aizputes pulka goda virsseržantu.[2]
Starpkaru periodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Brīvības cīņu noslēguma Klaviers līdz 1924. gadam strādāja par vecāko rajona uzraugu Kara ēku un būvju pārvaldē Liepājā, pēc tam izpildīja būvju grupas sarga vietu, mūža nogalē viņš bija mājas uzraugs Sarkanā Krusta sanatorijā Karostā.
Goda virsseržants Jēkabs Klaviers aizgāja mūžībā 1937. gada 13. maijā, tika apbedīts Liepājas Ziemeļu kapsētā ar pilnu militāro godu, klātesot Liepājas garnizona priekšniekam ģenerālim Oskaram Dankeram un citām augstām armijas amatpersonām.[2]