Krišjānis Ķergalvis
| ||||||||||||
Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem.
Viņa tiešā vadībā uzcēla vairāk nekā 60 būvju - Rīgas Biržas komercskolu (tagadējo Latvijas Mākslas akadēmijas ēku), Latvijas Nacionālo teātri, Rīgas Galvenā pasta namu, Latvijas Dzelzceļu virsvaldes ēku, Rīgas Pilsētas 1. slimnīcu, Sarkanā Krusta slimnīcu, Centrālcietuma ēkas, Dubultu, Ķemeru un Rīgas Sv. Krusta baznīcas.
Rīgas Latviešu biedrības krājkases direktors un Latvijas Bankas Diskonta komitejas loceklis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1856. gada 25. oktobrī Jaunpilī. Mācījās Jaunpils skolā, pēc tam Rīgas Amatniecības skolā. 1890. gadā kļuva par Mazās ģildes mūrnieku amata meistaru. 1902. gadā Ķergalvi ievēlēja par Mazās Ģildes mūrnieku amata vecāko. Pirms Pirmā pasaules kara Krišjānis Ķergalvis bija viens no vadošajiem būvuzņēmējiem Rīgā un Jūrmalā.[1]
Viņam piederēja arī viena no lielākajām Kalnciema ķieģeļu rūpnīcām.
Miris Rīgā 1936. gada 29. martā, apglabāts Lielajos kapos.
Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krišjānis Ķergalvis bija Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, Dziesmu svētku Rīcības komitejas loceklis.
Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas Strēlnieku dārzā atrodas Ķergalvja lapene, kuru mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis dāvinājis Rīgas pilsētai tās 700 gadu jubilejā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «SIA "PEBO NAMI"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 26. janvārī.