Sēlijas militārais poligons

Vikipēdijas lapa
Sēlijas poligons
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Aizkraukles novads, Jēkabpils novads Karogs: Latvija Latvija
Izmēri
Platība 25 605 ha

Sēlijas militārais poligons[1] ir topošā starptautiskā militārā bāze Sēlijā, Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā Latvijā.[2] Poligona ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš V956 (DaudzevaViesīteApserde), kuru plānots asfaltēt 17 km garumā.

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes.[1] Militāro mācību sākums iecerēts 2025. gada beigās,[3] bet Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc NATO Madrides samitā pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni Baltijas valstīs, radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc Krievijas atsāktā kara Ukrainā 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.[4] Valsts Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par Zalves poligonu.[4] NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.[5]

Poligona būve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada jūnijā sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar servitūtu apgrūtinātie nekustamie īpašumi militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".[6] 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.[7]

2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot šautuves, manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. Pirmās kārtas darbi jāpabeidz līdz 2026. gadam. Otrajā kārtā, kas jāpabeidz no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.[8]

Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Nacionālie bruņotie spēki ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]