Pāriet uz saturu

Telenovele

Vikipēdijas lapa

Telenovele (spāņu: Telenovela, tele — 'televīzija' + novela — 'romāns') ir dramatiska televīzijas seriāla vai ziepju operas paveids, kurš radies Latīņamerikā.[1]

Būtiskākā telenoveļu atšķirība no ziepju operām ir seriāla ilgums. Telenoveles sižets ir viens pašpietiekams stāsts, parasti gadu vai mazāku laika posmu ilgs, telenovelei ir iepriekš izplānots sēriju skaits un nobeigums, turpretim ziepju operās mēdz būt vairāki savstarpēji saistīti sižeti, kas tiek risināti vairākus gadus/sezonas vai gadu desmitus.[2] Tādējādi tie ir īsāki nekā vairums citu televīzijas seriālu, taču joprojām ir daudz garāki nekā miniseriāli. Telenoveles izplānotais sižets ir ātrāks, ar kodolīgāku melodrāmas stilu, salīdzinot ar tipisku ziepju operu.[3] Telenoveļu sērijas parasti ir 30 — 45 minūšu ilgas, izņemot pēdējās sērijas, kas ir garākas. Nozīmīga atšķirība ir tāda, ka telenovelēs varoņi parasti neveido ļoti sarežģītus attiecību līkločus, piemēram, varoņi neveido romantiskas attiecības ar visiem pēc kārtas, vairāki "mīlas trijstūri", utml., un tajās ir izteikts dalījums sabiedrības slāņos — kalpotāji tiek uzskatīti par kaut ko zemāku, pret viņiem var slikti izturēties, pazemot.[4][5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brazīlija uzskatāma par telenoveļu žanra dzimteni. Brazīlijā 1951. gadā tika pārraidīta Sua vida me pertence ("Tava dzīve pieder Man"), pirmā telenovele pasaulē. Kubā 1952. gadā izlaida Senderos de amor ("Mīlestības ceļi"), bet Meksikā — Ángeles de la calle ("Ielas eņģeļi"), kuru izrādīja reizi nedēļā. No 1957. līdz 1958. gadam Meksika veidoja savu pirmo drāmas seriālu mūsdienu telenoveles formātā pārraidot to no pirmdienas līdz piektdienai, Senda prohibida ("Aizliegtais ceļš"). Pirmā globāli zināmākā telenovele bija "Bagātie arī raud"[6] (Los ricos también lloran, Meksika, 1979), kuru eksportēja uz PSRS,[7] Ķīnu, ASV un citām valstīm.

Žanri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Strādnieku melodrāma līdz šim ir vispopulārākais žanrs. Sižets parasti ir par nabadzīgu sievieti, kura iemīlas bagātā vīrietī, kura ģimene viņu atgrūž.
  • Vēsturiskās romantikas sižets norisinās pagātnē, piemēram, koloniālajā periodā, 19. gadsimta beigās, Meksikas revolūcijas un 20. gadsimta Latīņamerikas militāro diktatūru laikā.[8]
  • Tīņu drāma, kurā attēlota vidusskolas pusaudžu dzīve un viņu problēmas saistībā ar seksu, narkotiku lietošanu un citām pieaugšanas tēmām.[9]
  • Mistērijas/trillera telenovelē attēlota noslēpumaina nāve vai pazušana, kas šķir pārus, pat ģimenes.[10] Šis žanrs radies Čīlē.
  • Šausmu telenovele ir telenoveļu žanrs, kura sižets saistīts ar pārdabiskām tēmām, piemēram, dēmoniem, raganām, spokiem un okultismu. Tas ir viens no nedaudzajiem žanriem, kas izmanto specefektus. Tajā vienmēr tiek attēlots galvenais varonis, kurš cenšas noskaidrot patiesību, tajā pašā laikā saskaroties ar biedējošiem notikumiem, un galvenais antagonists, kas vienmēr ir ragana vai burvis, dēmons, ļauns vai atriebīgs spoks, vai pats Sātans.[11]
  • Romantiska komēdija, kurā attēloti mīlas stāsti ar nelielu vai ļoti lielu komēdijas daudzumu.
  • Popgrupas stāsts atspoguļo topošo popzvaigžņu dzīvi
  • Narkotiku kontrabandas telenoveles ir par narkotiku pārvadātāju piedzīvojumiem.

Salīdzinājums ar ziepju operām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Standarta amerikāņu, britu vai austrāliešu ziepju opera ir nenoteikta veidošanas ilguma, dažkārt tā filmēta gadu desmitiem, ar nemitīgi mainīgu aktieru un tēlu ansambli. Lielākajai daļai Latīņamerikas telenoveļu vidējais ilgums ir no sešiem mēnešiem līdz gadam. Telenoveles atšķiras no anglofonajām ziepju operām ar to, ka tipiskais telenoveļu sižets ir vērsts uz divu vai vairāku cilvēku vai ģimeņu sāncensību romantikā vai biznesā. Daudzās izmanto tādas tēmas kā "Pelnrušķīte" (galvenā varoņa ļaunās un bagātās draudzenes labā un nabadzīgā sāncense), divi brāļi alkst pēc vienas sievietes (vai divas māsas pēc viena vīrieša) vai kļūdaina/nezināma varoņa izcelsme (adopcija vai zīdaiņu sajukšana dzemdību namā ar vietām).[5] Kāds no varoņiem tiek nošauts vai viņu piemeklē līdzvērtīgs liktenis, tomēr parasti telenovelei ir laimīgas beigas.[12]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Power of the Telenovela». PBS NewsHour (en-us). 2012. gada 25. janvārī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  2. John Hecht, The Associated Press. «Telenovela market». The Hollywood Reporter, 2006. gada 26. septembrī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  3. «Perspective: A not-so-fond farewell to 'Sábado Gigante,' a corny, buffoonish show». Los Angeles Times. 2015. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  4. María Blanca de Lizaur Guerra. «La telenovela mexicana 1958-2002: forma y contenido de un formato narrativo de ficción de alcance mayoritario» (spāņu). Universidad Nacional Autónoma de México, 2002. gadā. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  5. 5,0 5,1 «Telenoveles». Spoki.lv (latviešu). 2011. gada 29. maijā. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  6. «Los ricos también lloran». IMDb.com. 1979. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  7. «16. oktobris vēsturē: 1979. gadā sāk rādīt seriālu “Bagātie arī raud”». travelnews.lv (latviešu). 2023. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  8. «El vuelo del águila». imdb.com. 1994. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  9. «Quinceañera». imdb.com. 1987. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  10. «Cuna de lobos». imdb.com. 1986. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  11. «El maleficio». 1983. gada 7. februārī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.
  12. «phorum - Amarte As (Frijolito) forum». web.archive.org. 2013. gada 19. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 8. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]