1610. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunais Lašu īpašnieks Fītinghofs pārcēla Lašu baznīcu no Pabēržu miesta uz Lašu muižu.
Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzē mācītāju Henrihu Arendu nomainīja Filips Arnoldi.
Tīrot Rīdzenes upes gultni tika atrastas 1297. gadā karā nopostītā tilta paliekas.
Atjaunoja Lielās ģildes namu.
Šlokenbekas pils kļuva par Šenkingu dzimtas īpašumu.
Ventspilī uzcelta jauna baznīca.
Oto Šenkings atgriezās Livonijā.

7. novembris — Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā tika kristīts nākamais Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs.

Tika pabeigta Vīlandes katoļu prāvesta Dionīsija Fabrīcija Livonijas vēsture (Livonicae Historiae compendiosa series, in quatuor digesta partes ab anno 1158 usque ad annum 1610), kur pirmo reizi visas latviešu apdzīvotās teritorijas apzīmētas par Latviju, t.i. ar „Lothavia” nosaukumu. Viņa rakstos Latvija daloties: in Libiam, Lothaviam veram, Curlandiam, Semigaliam (Lībā, īstā Latvijā, Kursā un Zemgalē).

22. marts — Jēkabs Ketlers, tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales hercogu (miris 1682.)

marts — Dāvids Hilhens, humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks, Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs. Vidzemes zemes tiesību un likumu kodeksa (Liefländische Landtrechte und Constitutiones) autors, viens no Rīgas bibliotēkas (Bibliotheca Rigensis) dibinātājiem (dzimis 1561.)
4. decembris — Prūsijas Sofija, Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene. Hercoga Jēkaba māte (dzimusi 1582.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.