Aglonas pagasts
| Aglonas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Preiļu novads |
| Centrs: | Aglona |
| Kopējā platība:[1] | 132,0 km2 |
| • Sauszeme: | 117,5 km2 |
| • Ūdens: | 14,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 524 |
| Blīvums (2023): | 13,0 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1936. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Aglonas pagasts Vikikrātuvē
| |
Aglonas pagasts ir viena no Preiļu novada teritoriālajām vienībām. Atrodas novada dienvidaustrumos Rušona dienvidu krastā. Robežojas ar Krāslavas novada Grāveru, Kastuļinas, Šķeltovas, Augšdaugavas novada Ambeļu un Višķu un Preiļu novada Rušonas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Aglonā.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta reljefu veido Latgales augstienes rietumu mala. Teritorija ļoti bagāta ar ezeriem.[4]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paršučka, Tartaks, Zelta upīte.
Ezeri un ūdenskrātuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aglonas ezers, Bieržgaļa ezers, Biešons, Ciriša ūdenskrātuve, Cirišs (ar Akmeņu salu, Alkšņu salu, Jauno salu, Jokstu salu, Laiviņu salu, Liepu salu, Mazo Alkšņu salu un Upursalu), Dzierkaļu ezers, Dziļūksnis, Gluhoje, Glušoks, Guļbinka, Itiņka, Jagodku ezers, Kameņecas Ilzs, Katleņš, Kazimirovkas ezers, Lielais Dubuļkas ezers, Martas ezers, Mazais Dubuļkas ezers, Nierezers, Oposta ezers, Pakalnis, Piertspakurs, Raudiņu ezers, Ruskuļu ezers, Salenieku dzirnavezers, Sekļa ezers, Skudriņka, Terehovas ezers, Tūleišu ezers.
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Akatnīku pūrs, Biernānu-Mikānu pūrs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Aglonas pagastā vēsturiski atradās Finfa muiža (Gut Fimf, Fintmuiža) un Kameņecas muiža (Gut Kamieniec, Jaunaglona). Pagasts izveidots Daugavpils apriņķī 1936. gadā pēc atdalīšanas no Kapiņu pagasta. 1945. gadā pagastā izveidoja Aglonas, Jaundzemu, Krācītes, Rušona, Runtuļu un Salinieku ciema padomes. 1954. gadā Aglonas ciemam pievienoja Krācītes ciemu, 1960. gadā — Salinieku ciemu. Līdz 2009. gadam pagasts ietilpa Preiļu rajonā.[5] 2009. gadā tas kļuva par vienu no Aglonas novada pagastiem, bet 2021. gadā iekļauts Preiļu novadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Aglona un Jaunaglona.
Lielciems: Aglona (1066 iedz.)
Vidējciems: Jaunaglona (375)
Mazciemi: Ciriša Ruskuļi, Kapiņi (48), Rajecki(15), Starodvorje(33)
Aprūpes ciems: Salenieki (88)
Skrajciemi - 48
Citas apdzīvotas vietas - 35 [7]
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1960. gadā uz Tartaka upes uzcēla Ciriša HES (2 MW), kas bija lielākā Latgalē.[4]
Pie Saliniekiem atrodas liels kūdras purvs, tuvumā atrodas saldūdens kaļķu atradne (krājumi 150 tūkstoši m3).[4]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aglonā krustojas autoceļi P62 Krāslava-Madona un P60 Aglona-Dagda.
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
1958. gadā pie Rušona ezera tika izveidota limnoloģiskā (iekšējo ūdeņu pētniecības) laboratorija.[8]
Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Aglonas bazilika
- Aglonas kara muzejs
- Aglonas katoļu klosteris
- Aglonas svētavots
- Akatnīku pilskalns
- Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca un zvanu tornis
- Biešēnu pilskalns (Biešona pilskalns)
- Cirīša ezera dabas parks
- Ciriša HES
- Fintmuižas ozols
- Gorodokas pilskalns (Gorodoka pilskalns)
- Gūtiņu pilskalns (Gūteņu pilskalns)
- Jaunaglonas novadpētniecības muzejs
- Kameņecas dzirnavas
- Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta
- Kameņecas muiža
- Kristus karaļa kalns
- Madalānu pilskalns un senkapi (Madaļānu pilskalns)
- Maizes muzejs
- Reuta kalns - pilskalns
- Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta
- Sapņu dabas taka
- Sekļu pilskalns
- Skuju pilskalns
- Starodvorjes vecticībnieku lūgšanu nams
- Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni
- Valaiņu pilskalns
Arheoloģijas pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Biešēnu pilskalns
- Gorodokas pilskalns
- Gūtiņu pilskalns
- Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)
- Kapiņu senkapi
- Leitānu senkapi
- Livdanišķu senkapi
- Madalānu pilskalns un senkapi
- Reuta kalns - pilskalns
- Sekļu - Daukstu senkapi
- Sekļu pilskalns
- Skuju pilskalns
- Skuju senkapi
- Siladaukstu senkapi
- Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni
- Valaiņu pilskalns
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Veidne:Pmlp2020
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 28. lpp.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
- ↑ «Aglonas pagasta publiskais 2005. gada pārskats». Arhivēts no oriģināla, laiks: 18.01.2015. Skatīts: 09.09.2009. Arhivēts 18.01.2015, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «limnoloģisks | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-12-10.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
