Ziemeļjūra — Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā, to no trim pusēm ieskauj sauszeme. Vārdu devuši frīzi, kuri dzīvo dienvidos no šīs jūras. Austrumos no frīzu zemēm atradās Baltijas jūra (Oostzee — "Austrumu jūra"), dienvidos — Eiselmērs jeb Zuiderzee — "Dienvidjūra". Frīzu "Vidusjūra" — Middelzee — tagad ir nosusināta.
Ziemeļjūra apskalo Eiropas ziemeļrietumu daļu, tā atrodas uz Eiropas kontinentālā šelfa - šī iemesla dēļ jūra ir salīdzinoši sekla, tās vidējais dziļums ir 94 metri. Tā kā Ziemeļjūra atrodas starp Baltijas jūru un Atlantijas okeānu, tā savāc upju noteci gan no saviem krastiem, gan arī no Baltijas jūras. Jūras krastu formas lielā mērā noteikusi pagātnes ledāju darbība. Ziemeļu daļā raksturīgi stāvi krasti ir fjordiem, savukārt dienvidu daļā ir ļoti lēzeni krasti ar plašiem dubļainiem līdzenumiem. Lai pasargātu Ziemeļjūras blīvi apdzīvoto dienvidu daļu no vētru plūdiem, izbūvēta viena no lielākajām un komplicētākajām dambju sistēmām pasaulē.
Eiropas straujo koloniālo ekspansiju noteica tieši pirms tam notikusī asā tirdzniecības un kara flotes konkurences cīņa starp Ziemeļjūras valstīm vikingu un Hanzas laikos. Mūsdienās Ziemeļjūrai ir liela ekonomiskā nozīme gan transporta jomā, gan fosilā kurināmā un vēja enerģijas ieguvē, gan zvejniecībā.
... Amsterdamas kanālu sistēmas garums ir apmēram 100 kilometri, vecpilsētā tie veido apmēram 90 salas un 1500 tiltu, tāpēc dažkārt Amsterdama tiek dēvēta par "Ziemeļu Venēciju"?
