Glostera

Glostera
Glostera;
	pilsēta un nemetropoles distrikts
Gloucester
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	; Glosteras distrikts Glosteršīras grāfistē
	Glostera Glostera Glostera
	Koordinātas: 51°53′N 2°15′W / 51.883°N 2.250°WKoordinātas: 51°53′N 2°15′W / 51.883°N 2.250°W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Dienvidrietumanglija
Nemetropoles grāfiste	Glosteršīra
Platība
• Kopējā	40,54 km2
Augstums	5 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	132 416
• blīvums	3 266,3/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta indekss	GL1-GL4
Mājaslapa	www.gloucester.gov.uk
	Glostera Vikikrātuvē

Glostera (angļu: Gloucester, izrunā: /ˈɡlɒstər/) ir pilsēta (city) un nemetropoles distrikts Anglijā, Apvienotajā Karalistē, Glosteršīras ceremoniālās un nemetropoles grāfistes administratīvais centrs. Pilsēta atrodas pie netālu no Anglijas—Velsas robežas Sevērnas upes krastā 185 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. Robežojas ziemeļos ar Tjūksber, bet dienvidos — ar Straudu. Pilsēta slavena ar Glosteras katedrāli, kurā apglabāts karalis Edvards II. Nozīmīgs finanšu, pētniecības un aerokosmiskās rūpniecības centrs. Administratīvi Glosteras distrikts iekļauj arī Kvedželi pilsētu ar 22 tūkstošiem iedzīvotāju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvoto vietu dibināja romieši ap m.ē. 48. gadu imperatora Nervas laikā kā cietoksni netālu no frontes līnijas. 97. gadā tā kļuva par koloniju ar nosaukumu Colonia Nervia Glevensium vai vienkārši Glevum. Nākamajos gados barakas un sākotnējās būves aizstāja romiešu raksturīgā pilsētas infrastruktūra — sabiedriskās ēkas, tempļi un piert, tika ierīkots ūdensvads un kanalizācija. Pilsētas lielākā uzplaukuma periodā tur dzīvoja ap 10 tūkstoši cilvēku un pilsēta un tās tuvākā apkārtne tika intensīvi romanizēta.

Pēc romiešu aiziešanas 5. gadsimta sākumā pilsēta nonāca vietējo ķeltu varā, kas to pārdēvēja par Kairloivu (Caerloyw; caer – ‘cietoksnis’, loyw – ‘spožs’); no šīs ķeltu formas vēlākos laikos anglicizēta mūsdienu nosaukuma forma. 8. gadsimtā pilsētu pakļāva Mersijas karaliste. Pēc normaņu iekarojuma par pilsētas pirmo baronu kļuva Roberts Fichemons, kura bāze bija Kārdifā un vēlākos laikos Glosterai bija ciešas saites ar Kārdifu.

Pirmo pilsētas hartiju Glosterai 1155. gadā piešķira karalis Henrijs II, kas deva tās pilsoņiem tādas pat brīvības kā Londonas un Vinčesteras pilsoņiem. 1216. gadā Glosteras katedrālē tika kronēts tobrīd 10 gadus vecais Henrijs III. Viduslaikos Glostera bija nozīmīgs reģionāls politisks, reliģisks un saimniecisks centrs, svarīga vilnas eksporta osta. Viens no nozīmīgākajiem periodiem Glosteras vēsturē sākās 1378. gadā, kad Ričards II pilsētā sasauca parlamentu. Henrija IV vadībā parlamenta sēdes tur notika līdz 1406. gadam. 1483. gadā Ričards III piešķīra Glosterai lielpilsētas (city) statusu.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijas futbolā pilsētu pārstāv futbola klubs Gloucester City A.F.C.. Glosterā populārs ir regbijs, 2015. gadā šeit tika aizvadītas dažas no Pasaules kausa spēlēm.