Izpletnis

Vikipēdijas lapa
ASV desantnieks ar MC1-1C sērijas apaļo izpletni

Izpletnis ir līdzeklis, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju. Tos visbiežāk izmanto cilvēku lēcieniem vai kravu izmešanai no gaisa kuģiem, lidaparātu nolaišanai uz zemes.

Pirmie izpletņu apraksti zināmi no Renesanses laika (15. gadsimta). Mūsdienu izpletni izgudroja Luijs Sebastjans Lenormans, kurš 1783. gadā veica pirmo publisko lēcienu.

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izpletņus var iedalīt pēc to darbības principa: nolaišanās un pacelšanās.

Parasti izpletnis izmanto gaisa pretestību, lai samazinātu objekta krišanas ātrumu. Apaļais izpletnis veidots kupola formā, pie kura malām piestiprinātas atsaites, kurās iekārts objekts. Tādus visbiežāk izmanto militārā desanta, kā arī kravu nomešanai. Smagākām kravām var izmantot vairākus izpletņus. Apaļie izpletņi nav vadāmi, lai gan eksistē modifikācijas ar atveramām sekcijām kupolā, kas ļauj nedaudz mainīt kustības virzienu.

Sportam, izklaidei un uzdevumiem, kad nepieciešama precīza nolaišanās, izmanto izpletņus spārna vai daļēja spārna formā. Tie ir vadāmi un izmanto spārnu cēlējspēku kombinācijā ar gaisa pretestību. Pie tiem pieskaita Rogallo spārnus, paraplānus, parafoilus.

Stabilitātes nodrošināšanai brīvās krišanas laikā reizēm izmanto arī nelielus stabilizējošos izpletņus.

Bremzēšanas izpletņus izmanto transportlīdzekļa horizontālā ātruma samazināšanai, lai saīsinātu bremzēšanas ceļu (lidmašīnai pēc nosēšanās, dragreisa mašīnai).

Izpletņus izmanto arī ārpus Zemes — uz citām planētām un to pavadoņiem, kur eksistē atmosfēra, lai kosmiskā aparāta nolaižamais aparāts veiktu lēnu nolaišanos.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]