Jaunfrancija

Jaunfrancija (franču: Nouvelle-France) ir Francijas koloniju Ziemeļamerikā (1534–1763) kopējais nosaukums. Dažādos laikos Jaunā Francija ietvēra:

Kanāda (Canada) — mūsdienu Kanādas provinces Kvebeka, Ontario un daļa no Lielo ezeru piekrastes (jo īpaši tagadējā Detroita).
Luiziāna (Louisiane) — Misisipi ieleja ar mūsdienu ASV štatiem Luiziānu, Misisipi, Arkanzasu, Ziemeļ- un Dienviddakotu, Aiovu, Kanzasu, Misūri, Montānu, Nebrasku un Oklahomu.
Akadija (Acadie) — mūsdienu Kanādas provinces Ņūbransvika, Jaunskotija un mūsdienu Prinča Edvarda sala.
Jaunzeme (Terre-Neuve) — tagadējā Ņūfaundlenda.

Septiņgadu kara laikā Jauno Franciju iekaroja briti. Ar 1763. gada Parīzes līgumu Francija atteicās no savām Amerikas valdījumiem par labu Anglijai un (daļēji) Spānijai, saglabājot tikai Senpjēras un Mikelonas salas.

Kultūras un valodas mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas Kvebekā joprojām dominē franču valoda un kultūra, Monreāla ir viena no lielākajām franciski runājošajām pilsētām pasaulē. Franču kultūras un tiesību tradīcijas ir saglabājušās arī Luiziānā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunfrancija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)