Latvijas Cilvēktiesību centrs

Vikipēdijas lapa
Latvijas Cilvēktiesību centrs
LCHS-Latvia
Dibināta 1993
Atrašanās vieta
Galvenās personas Anhelita Kamenska
Darbības sfēra Cilvēktiesības
Mājaslapa humanrights.org.lv

Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC; līdz 2005. gadam Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs (LCESC)) ir 1993. gadā Latvijā dibināta cilvēktiesību organizācija. Direktore — Anhelita Kamenska (2018. gada dati). Ilgāku laiku centra vadītājs bija Nils Muižnieks, no 2002. līdz 2011. gada — Ilze Brands Kehris. 2003. gadā LCESC saņēma Maksa van der Stūla balvu.[1] LCC ir bijusi Starptautiskās Helsinku Cilvēktiesību federācijas dalīborganizācija.[2] No 2003. gada līdz 2023. gadam LCC darbojās kā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras nacionālais atbalsta punkts, bet kopš 2006. gada ir Starptautiskā tīkla pret kibernaidu (INACH) locekle.

LCC nodarbojas ar integrācijas (minoritāšu tiesības un iecietības veicināšana), diskriminācijas un naida noziegumu novēršanas, patvēruma, migrācijas un pamatbrīvību (pulcēšanās, vārda brīvība, u.c.) jautājumiem, kā arī cilvēktiesību jautājumiem slēgtajās iestādēs (cietumi, policija, imigrantu aizturēšanas vietas).

LCC veic cilvēktiesību monitoringu, pētniecību un politikas analīzi, dažādu mērķa grupu izglītošanu, nodrošina interešu aizstāvību un juridiskās palīdzības sniegšanu par cilvēktiesību jautājumiem, tai skaitā pārstāvot klientus tiesā. LCC sniedz ekspertu viedokļus gan vietējām (valdībai, parlamentam, medijiem, izglītības un tiesu iestādēm), gan ārvalstu institūcijām. Līdztekus iepriekšminētajām aktivitātēm, LCC aktīvi iesaistās sabiedrības izglītošanas darbā, kā arī politiskās prakses vai likumdošanas izmaiņu veidošanas procesos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]