Mārtiņš Arnītis
| Mārtiņš Arnītis | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1953. gada 22. aprīlī Ogre, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Augstskola | LLA |
Mārtiņš Arnītis (dzimis 1953. gada 22. aprīlī Ogrē) ir latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un valsts darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1953. gada 22. aprīlī Ogrē.
Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zootehnikas fakultātes absolvēšanas strādāja par galveno zootehniķi Jelgavas rajona padomju saimniecībā "Dzirnieki" (1975—1982), tad kolhozā "Staļģene" par valdes priekšēdētāju.[1] Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1990. gadā Arnītis vēlēšanu otrajā kārtā pārspēja Latvijas Tautas frontes atbalstīto[2] kandidāti Ainu Labanovsku un tika ievēlēts par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 134. Ozolnieku vēlēšanu apgabala.[3] Kā deputāts neiestājās nevienā no AP frakcijām. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4] Darbojās Ekonomikas komisijā, 1991. gadā kļuva par agrofirmas “Staļģene” ģenerāldirektoru.
Beidzoties deputāta pilnvarām, M. Arnītis bija Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta direktors (1994—1995),[1] darbu atstājis iesniedzot atlūgumu pēc aizdomām par iespējamu interešu konfliktu. Uzcēla viesnīcas «Dalbes līcis» ēku Dalbē Rīgas — Jelgavas šosejas malā, kuru nepabeidza parādu dēļ. 1995. gadā agrofirma “Staļģene” maksātnespējas dēļ ieķīlāja savus nekustamos īpašumus AS „Parex banka”.[5] Pēc agrofirmas bankrota Arnītis strādāja par vecāko padomnieku 1996. gadā Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē reģistrētajā SIA «Fito—AL», kuras īpašnieks ir viņa dēls Artūrs Arnītis.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2000. gadā M. Arnīti apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2016. gadā viņam piešķīra Jelgavas novada pašvaldības Goda diplomu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 jelgavasbiblioteka.lv no Latvijas enciklopēdija. Rīga, 2002. ISBN 998494820X
- ↑ Mēs bijām ar stipru pārliecību diena.lv 2013. gada 16. jūlijā
- ↑ «134. Ozolnieku vēlēšanu apgabals». www.saeima.lv. Skatīts: 2020-05-01.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums sakarā ar SIA „Vedgas” kasācijas sūdzību 30.12.2016.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |