Pāriet uz saturu

Maija apvērsums (Polija)

Vikipēdijas lapa
Maija apvērsums (Polija)
Przewrót majowy
Daļa no Starpkaru perioda

Pilsudskis ar saviem sekotājiem apvērsuma laikā.
Datums1926. gada 12—14. maijs
Vieta
Iznākums Sanācijas politikas uzvara, Prezidents Staņislavs Vojcehovskis un Premjerministrs Vincentijs Vitošs atkāpās no ieņemajamiem amatiem
Karotāji
Valsts karogs: Polija Sanācijai -lojālās armijas daļas Valsts karogs: Polija Valdībai -lojālās armijas vienības
Komandieri un līderi
Juzefs Pilsudskis Staņislavs Vojcehovskis
Vincentijs Vitošs
Spēks
12 000 6000–8000
Zaudējumi
Karavīri nogalināti: 215
Civiliedzīvotāji nogalināti: 164
militārpersonas un civilisti ievainoti: 920
Kopā: 1299

Maija apvērsums (poļu: Przewrót majowy vai Zamach majowy) bija valsts apvērsums Polijā, kas norisinājās 1926. gadā no 12. līdz 14. maijam. Tā rezultātā Juzefs Pilsudskis un viņa sekotāji, kas nebija apmierināti ar valsts vadības realizēto politiku un viņuprāt nestabilo politisko situāciju valstī, piespieda atkāpties valsts prezidentu Staņislavu Vojcehovski un premjerministru Vincentiju Vitosu, kuri piekāpās, jo nevēlējās, lai valstī izvērstos pilsoņu karš. Apvērsuma laikā sadursmēs dzīvību zaudēja 215 karavīri un 164 civiliedzīvotāji, kā arī gandrīz 1000 cilvēku tika ievainoti. Pēc apvērsuma tika ievēlēts jauns prezidents un izveidota režīmam lojāla valdība, izsludinot valstī konservatīvās "sanācijas" (poļu: sanacja — atveseļošanās) politikas realizāciju. Faktiski valstī tika izveidots autoritārs režīms, kas pastāvēja līdz pat valsts bojāejai 1939. gadā. Lai arī Pilsudskis pēc apvērsuma, neskaitot divus īsus termiņus premjerministra amatā, nomināli skaitījās tikai kara ministrs un bruņoto spēku ģenerālinspektors, viņš kopā ar pietuvinātu virsnieku kliķi, pārvaldīja valsti līdz savai nāvei 1935. gadā.