Nuga

Vikipēdijas lapa
Brūnā nuga ar lazdu riekstiem

Nuga (no franču: nougat [nu.ɡa]) ir konditorejas izstrādājums, ko tradicionāli gatavo no cukura vai medus un grauzdētiem riekstiem (visbiežāk mandelēm vai lazdu riekstiem), dažkārt pievienojot arī šokolādi. Nugu parasti izmanto šokolādes batoniņu un šokolādes konfekšu pildījumos vai dažādu kūciņu un tortu krēmos un rotājumos.[1]

Ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispirms nugas ražošanā izmantotos riekstus attīra no riekstu atlūzām, čaumalām, putekļiem un citiem mehāniskajiem piemaisījumiem. Tad attīrītos riekstus apgrauzdē. Grauzdēšanas laikā tie iegūst izteiktāku smaržu un zaudē mitrumu. Atkarībā no izmantoto riekstu un nugas veida, izmanto dažādus grauzdēšanas režīmus un apgrauzdēšanas pakāpes.[1]

Pēc tam apgrauzdētos riekstus dzesē, vienlaikus atdalot arī to miziņu, kas grauzdēšanas laikā kļuvusi trausla. Tālāk riekstus sasmalcina, samaisa un pievieno pārējās nugas izejvielas. Tad izejvielu maisījumu padod uz nerūsošā tērauda veltņiem, kur to apstrādā, iegūstot smalki viendabīgu masu, ko īpašās iekārtās noteiktu laiku karsē un spēcīgi maisa, līdz rodas nugai raksturīgā mīkstā un plūstošā konsistence.[1]

Ja nugai pievienota šokolāde, nugas masu papildus vēl temperē. Visbeidzot, gatavo nugas masu plūsmā atdzesē un automātiski iesaiņo (visbiežāk spainīšos vai kartona kastēs).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Valdis Segliņš, Daiga Kunkulberga. Miltu konditorejas izstrādājumu ražošana. Rīga : RTU izdevniecība, 2013. 93.—94. lpp. ISBN 978-9934-10-519-7.