Refats Čubarovs
| Refats Čubarovs Refat Abdurahman oğlu Çubarov | |
|---|---|
 Refats Čubarovs | |
| Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētājs | |
|
Amatā 2013. gada 28. oktobris — pašlaik | |
| Priekštecis | Mustafa Džemiļevs |
| Krimas tatāru vispasaules kongresa prezidents | |
|
Amatā 2009 — pašlaik | |
| Ukrainas Augstākās Radas deputāts | |
|
Amatā 2015 — 2019 | |
|
Amatā 1998 — 2007 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1957. gada 22. septembrī Samarkanda, Uzbekijas PSR, PSRStagad (  Uzbekistāna) |
| Tautība | Krimas tatārs |
| Politiskā partija |
Spēks un gods (2019—pašlaik) Petro Porošenko bloks (2014—2019) |
| Tēvs | Abduramans Čubarovs (1931—2014)[1] |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ingrīda Valtsone |
| Bērni | Rita, Dināra, Nijara |
| Profesija | arhivārs, politiķis |
| Augstskola | Maskavas valsts vēstures un arhīvu institūts (1983) |
Refats Čubarovs (Krimas tatāru: Refat Abdurahman oğlu Çubarov; dzimis 1957. gada 22. septembrī) ir Krimas tatāru politiskais līderis. No 2013. gada sabiedriskās organizācijas Krimas tatāru tautas medžliss vadītājs. No 2009. gada Krimas tatāru vispasaules kongresa prezidents.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1957. gadā izsūtījumā Samarkandā, ģimene izsūtīta no Krimas 1944. gadā. 1968. gadā ar ģimeni atgriezās dzimtenē. 1983. gadā pabeidza studijas Maskavas valsts vēstures un arhīvu institūtā.
No 1983. gada dzīvoja Latvijā, no 1984. gada bija Latvijas PSR Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības Centrālā valsts arhīva direktors. Atmodas laikā iesaistījies politikā un sabiedriskajā dzīvē. No 1988. līdz 1990. gadam — Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas prezidents. No 1989. līdz 1994. gadam Rīgas domes deputāts Latvijas Tautas frontes frakcijā. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Refatu Čubarovu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[2]
Pēc atgriešanās Krimā bija divu sasaukumu Krimas Augstākās padomes deputāts (1994—1998, 2010—2015). Četru sasaukumu Ukrainas Augstākās radas deputāts (1998—2002, 2002—2006, 2006—2007, 2015—2019).
2013. gada oktobrī sestajā Krimas tatāru tautas kongresā Čubarovu ievēlēja par Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētāju.[3]
Pēc 2014. gada Krimas krīzes un Krimas iekļaušanas Krievijas sastāvā sākās Krimas tatāru cilvēktiesību ierobežošana. Čubarovs kā medžlisa priekšsēdētājs aicināja boikotēt 2014. gada 14. septembra vēlēšanas Krimā.[4] Krievija 2015. gada novembrī neveiksmīgi mēģināja iekļaut Čubarovu Interpola meklēšanas sarakstā, apsūdzot viņu par aicinājumu atdalīt Krimu no Krievijas.[5]
2016. gada aprīlī Krimas tatāru tautas medžliss tika pasludināts par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegts Krievijas teritorijā.[6] Daudzi medžlisa aktīvisti bija spiesti doties trimdā uz Ukrainu.
2015. gadā Čubarovs piedalījās Augstākās Radas vēlēšanās no partijas "Petro Porošenko bloks" un kļuva par Ukrainas parlamenta deputātu (2014—2019). Nākamajās vēlēšanās viņš pārstāvēja partiju "Spēks un gods",[7] bet šī partija saņēma tikai 3,82% balsu un nesavāca pietiekamu balsu skaitu, lai pārvarētu vēlēšanās noteikto slieksni 5%.[8]
Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Precējies ar Ingrīdu Valtsoni. Trīs meitas (Rita, Dināra, Nijara).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Члены Меджлиса крымскотатарского народа выражают соболезнования главе Меджлиса Рефату Чубарову в связи с невосполнимой утратой – смертью отца Абдурамана Сейтасан огълу Чубарова». qtmm.org.
- ↑ Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
- ↑ «Crimean Tatar Mejlis Elects New Chairperson as Mustafa Cemilev Steps Down; Eurasia Daily Monitor Volume: 10 Issue: 204». ecoi.net.
- ↑ «Crimean Tatars: Mejlis To Boycott Parliamentary Elections». unpo.org.
- ↑ «MP Chubarov no longer wanted by Interpol – Avakov». Interfax-Ukraine.
- ↑ «Crimean court bans Tatar ruling body in blow to minority». The Star.
- ↑ «Leader of Strength and Honor party Smeshko names first ten leaders on list of candidates in parliamentary election». nterfax-Ukraine.
- ↑ «CEC counts 100 percent of vote in Ukraine's parliamentary elections». ukrinform.net.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Refats Čubarovs.- Refata Čubarova biogrāfija (ukrainiski)
- Чубаров Рефат Biogrāfija (krieviski)
- Čubarovs barikadopedija.lv (latviski)
|