Rietumarmēņu valoda

Armēņu valodas dialektu karte 20. gadsimta sākumā

Rietumarmēņu valoda (armēņu: արեւմտահայերէն) ir viena no divām mūsdienu armēņu valodas variācijām (kopā ar austrumarmēņu valodu), kurai ir literārā forma — Ašharabar.

Runātāju skaits ir no 879 612 līdz 1 000 000.

Vēsture

Mazāzijas demogrāfiskā karte, 1910. Armēņu rajoni smilšu krāsā

1064.—1071. gadā Armēniju, izņemot dažas sīkas armēņu vasaļkaralistes, kā Sjunikas un Arcahas karalisti, iekaroja seldžuki vai sagrāba citi kaimiņi. Pirms armēņu genocīda Osmaņu impērijā dzīvoja ap diviem miljoniem armēņu.

Rietumarmēņu valoda agrāk bija dominējošā armēņu valodas paveids, taču genocīda rezultātā Rietumarmēnijā tika iznīcināti daudzi armēņi. Turcija oficiāli atzīst, ka Pirmajā pasaules karā gāja bojā ievērojams skaits armēņu, bet noraida apsūdzības genocīdā, jo tajā laikā gāja bojā arī ievērojams skaits musulmaņu un iznīcinošā karadarbība izrietēja no kara laikā uzkurinātā savstarpējā etniskā naida. Turcijas valdība neatzīst uzskatu, ka Osmaņu valsts iestādes būtu ar nolūku centušās iznīcināt armēņus.

Atšķirības no austrumarmēņu valodas

• Arhaiskāka leksika nekā austrumarmēņu valodai. 12. gadsimta beigās tika dibināta armēņu Kilikijas karaliste, tās attiecību laikā ar krustnešiem rietumarmēņu valoda aizguva administratīvos, ekonomiskos un sociālos terminus no senfranču valodas.
• Darbības vārda formu gramatika ir arhaiskāka.

Komunicējot mutiski, runātājiem var rasties ievērojamas grūtības, taču kļūst skaidrs, lasot tekstu.

Ortogrāfija

Tiek lietota tradicionālā rakstība:

• Ա Բ Գ Դ Ե Զ Է Ը Թ aip, pen, kim, ta, iech, za, ee, yt, to
• Ժ Ի Լ Խ Ծ Կ Հ Ձ Ղ zhe, ini, liun, khe, dza, gen, ho, tsa, ghad,
• Ճ Մ Յ Ն Շ Ո Չ Պ Ջ dje, men, hi, nu, sha, vo, cha, be, che,
• Ռ Ս Վ Տ Ր Ց Ւ Փ Ք ra, se, vev, diun, re, tso, hiun, piur, ke
• Օ Ֆ o, fe

Mūsdienās

14. gadsimta manuskripts

Armēnijā notiek diskusijas par rietumarmēņu valodas atzīšanu par līdzvērtīgu armēņu valodas versiju kā austrumarmēņu valodai. Rietumarmēņu valodā runā arī nelielās armēņu kopienas Turcijā, kā pirmo valodu lieto tikai neliela daļa armēņu, 18 % no kopienas kopumā un 8 % jauniešu vidū.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumarmēņu valoda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)