Roberts Dilba
| Roberts Dilba | |
|---|---|
| Latvijas zemkopības ministrs | |
|
Amatā 1996. gada 3. jūnijs — 1997. gada 7. augusts | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Andris Šķēle |
| Priekštecis | Alberts Kauls |
| Pēctecis | Andris Rāviņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1949. gada 30. oktobris Krāslavas pagasts, Latvijas PSR (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
LVP (1995—1997) Latvijas Zemnieku savienība (no 1997) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Silvija Dilba |
| Profesija | agronoms |
| Augstskola | Latvijas Lauksaimniecības akadēmija |
Roberts Dilba (dzimis 1949. gada 30. oktobris) ir latviešu agronoms, uzņēmējs un politiķis. 6. Saeimas deputāts, ievēlēts no Latvijas Vienības partijas saraksta. Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1996—1997).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1949. gada 30. oktobrī Krāslavas pagasta Krumpānos. Mācījās Dagdas lauksaimniecības skolā, 1976. gadā absolvēja studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē. Strādāja par agronomu Jaunpiebalgas kolhozā "Piebalga" (1976-1982), filmējās dokumentālajā filmā "Četri meklē miljonu" (1979), vēlāk bija Cēsu rajona kolhoza "Taurene" priekšsēdētājs.[1] No 1985. līdz 1996. gadam bija Valsts Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktors. Darbojās Tautsaimnieku politiskajā apvienībā.
6. Saeimas vēlēšanās Dilbu ievēlēja par Saeimas deputātu no Latvijas Vienības partijas. Pēc Alberta Kaula demisijas Roberts Dilba bija premjerministra biedrs un zemkopības ministrs.
1997. gada 1. februārī viņš pārgāja uz Latvijas Zemnieku savienības frakciju, bija LZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, darbojās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.[2] 1999. gadā kļuva par SIA "Latvijas preču eksports" prezidentu. No 2006. līdz 2009. gadam viņš bija AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs. Vēlāk bija VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" direktors, 2022. gadā viņu apsūdzēja par nelikumībām iepirkumā par uzkopšanas darbiem, taču Rīgas pilsētas tiesa viņu pilnībā attaisnoja.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ biblioteka.cesis.lv
- ↑ saeima.lv
- ↑ Tiesa pilnībā attaisno divas bijušās amatpersonas «ZM nekustamo īpašumu» lietā lsm.lv 2024. gada 5. martā
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Alberts Kauls |
Latvijas zemkopības ministrs 1995. gada 21. decembris — 1996. gada 6. maijs |
Pēctecis: Andris Rāviņš |