Zane Dombrovska

Vikipēdijas lapa
Zane Dombrovska
Dzimusi 1984. gada 19. jūnijā (39 gadi)
Nodarbošanās skaņu ainavu dizainere, audiovizuālās kompozīcijas māksliniece, mūziķe, dziesmu autore, vokālā producente, dziedātāja, aktrise

Zane Dombrovska (dzimusi 1984. gada 19. jūnijā) ir latviešu skaņu ainavu dizainere, audiovizuālās kompozīcijas māksliniece, mūziķe, dziesmu autore, vokālā producente, dziedātāja un aktrise.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savas radošās gaitas uzsāka kā dziedātāja un dziesmu autore. Mācījās mūziku Rīgas Doma kora skolā.[1] 2002. gadā pirmo reizi debitējā uz lielās skatuves sadarbības koncertā Mūzikas un Mākslas festivālā "Bildes" (2002), kurā jaunās, mazpazīstamās grupas uzstājās kopprojektos ar kādu jau Latvijā zināmu mūziķi un Zane priekšnesumam par partneri uzrunāja mūziķi un komponistu Kārli Lāci.[2] Viņš arī neilgi pēc abu iepazīšanās 2003. gadā sarakstīja Zanes pirmo radio singlu — dziesmu "Dūnu sirds".[3]

Savu pirmo koncertpieredzi Zane ieguva muzicējot dažādos klubos un koncertbāros, atskaņojot populāras džeza tēmas duetā — balss un ģitāra, kopā ar mūziķi un producentu Kasparu Ansonu.[4] Viņa arvien vairāk sāka sacerēt savas dziesmas un veidot solistes karjeru. Uzsāka radošo sadarbību ar mūziķiem Raimondu un Oskaru Petrauskiem (klavieres un saksofons). Pirmā kompozīcija ar pašas sacerētiem vārdiem un mūziku ir dziesma "Kā vēlētos" (2005).[5] Šajā periodā Zane Dombrovska iepazinās ar dziedātāju un producenti Mirdzu Zīveri, kas producēja viņas pirmos studijas albumus "-taa ES" un "es… un tu…" un ilgus gadus bija Zanes radošā un vokālā konsultante.

2007. gadā atlases kārtībā Dombrovska ieguva galveno lomu Zigmara Liepiņa muzikālajā drāmā "Adata", kas tika iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī un par ko viņu nominēja "Spēlmaņu nakts" teātra gada balvai kategorijā "Gada debija". Pēc "Adatas" skatuves panākumiem sekoja piedāvājums turpināt sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri lomās mūziklā "Vadonis" (2009) un izrādē "Leo Kokle. Pēdējā bohēma" (2010).[6] Tas Zani pamudināja iestāties Latvijas Kultūras akadēmijā Dramatiskā teātra aktiera mākslas nodaļā.

Pēc akadēmijas absolvēšanas no 2011. līdz 2017. gadam bija Latvijas Nacionālā teātra aktrise, bet kopš 2017. gada rudens izvēlējusies neatkarīgās mākslinieces statusu, lai vairāk pievērstos mūzikai un turpinātu sevi attīstīt šajā žanrā. Kā mūzikas autore un izrāžu muzikālās režijas veidotāja līdzdarbojusies vairākās izrādēs un pasākumos Latvijas Nacionālajā un Dailes teātrī. Paralēli veidojusies karjera popmūzikā, rakstot un izpildot savas dziesmas; izveidotas vairākas koncertprogrammas, ierakstīti trīs solo albumi, kā arī veidotas skaņu vides dažādiem vides mākslas objektiem. 2020. gada sāka studēt audiovizualo kompozīciju Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā.[7]

Mūzikas un mākslas producēšanas uzņēmuma SIA "JADARATADDARA" īpašniece un radošā direktore.[8]

Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie muzikālie projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2018 — mūzikas režija Ditas Lūriņas jubilejas izrādē "Tango bez asinīm" Nacionālajā teātrī
  • 2018 — muzikālais noformējums gleznu animācijai "Annas stāsts", projektā Staro Rīga, māksliniece A. Melbārde
  • 2019 — muzikālā koncepta izstrāde Nacionālā teātra simtgades koncertam, režisors Elmārs Seņkovs
  • 2019 — skaņas dizaina koncepta izstrāde Nacionālā teātra izrādei "Zem diviem karogiem", režisors Valters Sīlis
  • 2019 — kompozīcijas un skaņas dizaina koncepta izstrāde Nacionālā teātra izrādei "Katls", režisore Ināra Slucka
  • 2020 — skaņas noformējums Dailes teātra izrādei "Blokmājas Dons Kihots", režisors Gundars Silakaktiņš

Albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2006 — "-taa ES"
  • 2010 — "es… un tu…"
  • 2013 — "7 dienas"

Koncertdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādās koncertprogrammās, uzvedumos un mūzikas ierakstos sadarbojusies ar mūziķiem Kasparu Ansonu, Raimondu un Oskaru Petrauskiem, Jāni Zvirgzdiņu, Niku Matvejevu, Ingu Ulmani, Ivaru Pētersonu, Zigmaru Liepiņu, Aigaru Voitišķi, Raimmondu Macatu un citiem. Kopš 2016. gada dalībniece un dziesmu aranžiju autore aktrišu muzikālajā apvienībā "Trio Saldais" (sadarbībā ar Ditu Lūriņu, Ēriku Egliju un Leldi Dreimani).

Videsmākslas projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2013 — koncerts — performance albumam "7 DIENAS", kas tika eksponēts kā oriģināls vizuālais noformējums albuma dziesmām septiņās lielformāta grafikās uz plandošiem audumiem. Dizainere A. Melbārde
  • 2014 — skaņu ainava pilsētvides dizaina objektam "Ieziemots* Siguldā" projektā Nature. Urban. Future. Sadarbībā ar mākslinieci A. Melbārdi
  • 2014 — skaņu ainava lielizmēra vides objektiem "krās_ĒD_iens", sadarbībā ar mākslinieci A. Melbārdi
  • 2018 — muzikālais noformējums gleznu animācijai "Annas stāsts", projektā Staro Rīga, māksliniece A. Melbārde

Lomas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2019 — Aleksandra Beļcova. Inga Ābele "Meistars un Aleksandra". Režisore Ināra Slucka. Mūzikas un mākslas atbalsta fonds "Kultūrmarka".
  • 2018 — Vidaga. Pēteris Pētersons, Raimonds Pauls "Man 30 gadu". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2017 — Marta. Eduards Liniņš "Valka. Latvija. Brīvība". Režisors Gundars Silakaktiņš. Latvijas Nacionālais teātris, Valkas novada dome.
  • 2016 — Laura. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Režisors Intars Rešetins. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2016 — Girl 22. Johans Volfgangs fon Gēte "Klavigo". Režisors Folkers Šmits. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2016 — dažādas lomas. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona darba). Režisors Kārlis Krūmiņš. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2016 — Zāra. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" (2010. gada iestudējums). Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2015 — Edmunda sieva. Džakomo Pučīni "Manona Lesko". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālā opera un balets.
  • 2015 — Krula auklīte Ženevjēva, Roza, Zazā. Tomass Manns "Avantūrista grēksūdze". Režisors Mihails Gruzdovs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2015 — Elīza. Valdis Zilveris, Juris Hiršs "Bāskervilu leģenda" (pēc Artura Konana Doila stāsta motīviem). Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014 — dažādas lomas. Austeja Lunkstīte-Jildiza "Eiro Vīzija". Režisors Vids Bareikis. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014 — Krista. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Režisore Inese Mičule. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014 — Rahele. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014 — Vija. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Režisors Mihails Kublinskis. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2014 — dažādas lomas. Jānis Peters, Raimonds Pauls "Teātra dienas koncerts "Satikšanās"". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2013 — dažādas lomas. Gadu mijas koncerts "Ielūdz Nacionālā teātra aktieri". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2013 — Helēna, Freiberga kundzes meita. "..bagātā kundze.." (pēc Andreja Upīša darbu motīviem). Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2013 — dažādas lomas. Jānis Balodis, Jānis Skutelis, Mārtiņš Egliens "Žurka [ne]būs". Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2012 — Esmeralda. Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters "Parīzes Dievmātes katedrāle". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2012 — Agnese. Ēriks Vilsons, Ināra Slucka "Zudušo laiku citējot". Režisore Ināra Slucka. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2012 — dažādas lomas. Valters Sīlis, Jānis Skutelis "100 grami Žurkas". Režisors Valters Sīlis. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2011 — Beta. Astrida Lindgrēna, Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Režisors Mārtiņš Eihe. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2011 — Annija. Mērija Meipsa-Dodža "Sudraba slidas". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2011 — Vera. Janušs Glovackis "Ceturtā māsa". Režisore Anna Eižvertiņa. Teātris "Skatuve". Aktierkursa diplomdarbs.
  • 2011 — Auce. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos". Režisors Regnārs Vaivars. Latvijas Nacionālais teātris. Aktierkursa diplomdarbs.
  • 2011 — Telefoniste Sandra. Bertolts Brehts "Puntila". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris. Aktierkursa diplomdarbs.
  • 2011 — dažādas lomas. "Tikai tā!". Režisors Valdis Lūriņš. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2010 — dažādas lomas. Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos". Režisore Indra Roga. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2010 — Reza. Raimonds Pauls, Inga Ābele, Liāna Langa "Leo. Pēdējā bohēma". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2009 — Marija. Zigmārs Liepiņš, Kaspars Dimiters "Vadonis". Režisors Edmunds Freibergs. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2008 — Stella. Tenesijs Viljamss "Ilgu tramvajs". Režisore Gaļina Poliščuka. Teātra Observatorija.
  • 2008 — Laimdota. Zigmars Liepiņš, Māra Zālīte "Lāčplēsis" (koncertuzvedums). Režisore Mirdza Zīvere.
  • 2007 — Krista. Zigmars Liepiņš, Andra Manfelde "Adata". Režisors Ramūns Kaubris. Latvijas Nacionālais teātris.
  • 2006 — Marija. Leonīds Bernsteins "Vestsaidas stāsts". Režisors Ivo Ēnsalu. BT1.

Lomas TV un kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nominācijas un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2006 - nominācija par albumu "-taa ES" Latvijas Mūzikas Ierakstu gada balvai 2006 kategorijā "Labākais pop albums"
  • 2007 - nominācija par Kristas lomu iestudējumā "Adata" teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2007" kategorijā "Gada debija"
  • 2011 - nominācija par dziesmu Mart Inc. & Zane Dombrovska vs. Imants Daksis "Manā pilsētā līst" kategorijā "Labāka deju mūzikas dziesma"
  • 2013 - nominācija par Agneses lomu iestudējumā "Zudušo laiku citējot" teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2013" kategorijā "Gada jaunā skatuves māksliniece"
  • 2019 - nominācija par Aleksandras Beļcovas lomu iestudējumā "Meistars un Aleksandra" teātra balvai "Spēlmaņu nakts 2019" kategorijā "Gada aktrise"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «LTDS Biedri». Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  2. «Dziedātājai Zanei Dombrovskai- 30!». 2014.gada 19.jūnijs. Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  3. «Komponistam un pianistam Kārlim Lācim - 40!». 2017.gada 21.septembris. Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  4. «Zane Dombrovska. No dziedātājas aktrisēs». 2018.gada 3.jūlijs. Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  5. «Zanes Dombrovskas trīs minūtes». 2005.gada 2.augusts. Skatīts: 2023.gada 30.oktobrī.
  6. «Zane Dombrovska. Latvijas Nacionālais teātris.». Skatīts: 2024.gada 29.janvārī.
  7. «Latvijā top pirmā ambisoniskās skaņas koncertzāle». 2023.gada 7.marts. Skatīts: 2024.gada 29.janvārī.
  8. «SIA "jadarataddara"». Skatīts: 2024.gada 29.janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]