Ņenci

Ņencu bērns tautastērpā.

Ņenci (pašnosaukums: не, ненач, ненэй, ненэц, ненэйне), vēsturiski pazīstami arī kā samojedi, ir Eirāzijas ziemeļu apgabalu pamatiedzīvotāju tauta. Ņencu apdzīvotajā teritorijā atrodas Krievijas Federācijas Ņencu autonomais apvidus un Jamalas Ņencu autonomais apvidus. Agrāk pastāvēja arī Taimiras autonomais apvidus. Kopējais ņencu skaits ir apmēram 41 tūkstotis, apmēram 1500 "meža ņencu" mīt arī Hantu-mansu autonomajā apvidū.

Nosaukums

Vēsturiskais ņencu nosaukums ir "samojedi", kas sākotnēji cēlies no viņu pašnosaukuma saamod vai saamid,^{[nepieciešama atsauce]} kas krievu valodā pārveidojies par "самоядь" vai "самодь", vēlāk ar nievājošu pieskaņu kā "самоеды" - "pašēdāji". 20. gadsimtā pieņemtāks apzīmējums "ņenci", kas ir tautas autonīms un nozīmē "cilvēki".

Tradīcijas

Ņenci nodarbojas ar ziemeļbriežu ganīšanu, zvejniecību un medībām. Lielā mērā saglabājuši savu tradicionālo dzīvesveidu, valodu un ticējumus.

Apdraudējumi

Sakarā ar strauji pieaugošo gāzes un naftas ieguvi Jamalas pussalā, ir apdraudēta ņencu apdzīvotās teritorijas ekoloģiskā drošība un tradicionālās ziemeļbriežu ganību vietas.

Literatūra

• Andrei V. Golovnev und Gail Osherenko: Siberian Survival. The Nenets and Their Story. Cornell University Press, Ithaka/London 1999 ISBN 0-8014-3631-1

Ārējās saites

• Ясавэй - Jasavei - ņencu sabiedriskā kustība
• Vēsturiskas fotogrāfijas (1926)