Šķirne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Īslandes zirga krēpēm pēc šķirnes standartiem ir jābūt biezām un garām.

Jēdziens "šķirne" tiek lietots, lai apzīmētu cilvēku selekcionētu grupu, kas var būt gan mājdzīvnieki, gan kultūraugi.

Mājdzīvnieku šķirnei ir līdzīgs izskats, fiziskās īpašības un raksturs, šīs kopīgās īpašības izceļ grupu starp pārējiem tās pašas sugas vai pasugas dzīvniekiem. Ja vienas un tās pašas šķirnes dzīvniekus savstarpēji krusto, to pēcnācēji manto noteiktas un zināmas īpašības, to fiziskais izskats un raksturs ir noteikts un paredzams. Ja savstarpēji sakrusto dažādu šķirņu dzīvniekus, tad tādus dzīvniekus sauc par jaukteņiem, un to izskats un raksturs var iedzimt vai nu vienā, vai otrā šķirnē, vai iemantot kādas jauktas īpašības, tas iepriekš nav paredzams.

Jauktu šķirņu augus mēdz saukt par hibrīdiem[1]. Par hibrīdiem sauc arī jauktus dzīvniekus, gadījumos, ja tiek sajauktas dažādas sugas, piemēram, zirgs ar ēzeli.

Cilvēki, kas veido kādu šķirni, izstrādā īpašību kopumu, ko vēlas izveidot, nostiprināt vai attīstīt. No kopējās grupas vaislai selekcionē individuālus dzīvniekus, kuriem piemīt izvēlētās īpašības. Katrai šķirnei ir apraksts un noteikti standarti, pēc kuriem tiek atlasīti atbilstošie vaislas dzīvnieki. Jo šķirne ir vecāka un "tīrāka", jo raksturīgās īpašības ir izteiktākas un vienotākas visai grupai, tās ir ģenētiski noteiktas.

Šķirnes parasti variē starp dažādām valstīm un tautām. Šķirnes, kas raksturīgas tikai kādam konkrētam reģionam, sauc par vietējām šķirnēm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hybrid Cultivar Development By Surinder S. Banga pg 119, published by Springer, (November 25, 1998, ISBN-10: 3540635238