Antibiotika

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Penicilīns ir pirmā antibiotika, ko 1928. gadā atklāja Aleksandrs Flemings

Vārds antibiotika (no grieķu valodas anti- pret, bios - dzīvība) tiek lietots, lai apzīmētu vielas vai to maisījumus, kas nogalina baktērijas vai inhibē to augšanu. Antibiotikas pieder plašākai antimikrobu vielu grupai un tiek lietotas, lai ārstētu infekcijas, ko radījuši mikroorganismi, ieskaitot sēnītes un protozojus.

Terminu 1942. gadā ieviesa Selmans Vaksmans, lai apzīmētu jebkuras mikroorganismu izstrādātas vielas, kas lielā atšķaidījumā darbojas pret citu mikroorganismu augšanu. Pēc izcelsmes antibiotikas iedalās:

  • dabīgajās;
  • pussintētiskajās;
  • sintētiski iegūtajās.

Darbības mehānisma ziņā antibiotikas iedalās bakteriostatiskās, kas kavē baktēriju augšanu, un baktericīdās, kuras tās nogalina.

Medicīnas praksē biežāk izmantotās antibiotikas:

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]